Kulbergs sasaucis Ministru kabineta ārkārtas sēdi piektdien, 4. septembrī, plkst. 8. Sēdē atbildīgajām ministrijām un iestādēm būs jāziņo par kravu apjomiem un izcelsmi.

Šverna norāda, ka nesenajā vizītē Kijivā, Ukrainā, saņemta un apstiprināta informācija par neraksturīgi straujo pieprasījuma pieaugumu graudu tranzītam un pārkraušanai no Krievijas.

Viņa skaidro, ka pēc sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un premjerministru Serhiju Korecki Latvijas Ministru prezidenta rīcībā ir Ukrainas puses sniegta informācija par ievērojamiem okupētajās Ukrainas teritorijās zagto graudu apjomiem un risku, ka daļa šo graudu ar Krievijas izcelsmes dokumentiem varētu tikt pārvietota arī caur Latvijas ostām.

“Šī ir ļoti nopietna informācija, kuru Latvija nedrīkst ignorēt. Ja Ukrainas augstākās amatpersonas norāda uz šādu risku un vienlaikus redzam neraksturīgu Krievijas graudu tranzīta pieprasījuma pieaugumu, mūsu pienākums ir rīkoties nekavējoties. Mēs nedrīkstam ļaut mūsu dzelzceļam un ostām kalpot par Krievijas kara ekonomikas rezerves koridoru,” uzsver Kulbergs.

Jau ziņots, ka Kulbergs no 23. līdz 24. augustam atradās darba vizītē Ukrainā, kuras laikā piedalījās Ukrainas neatkarības atjaunošanas 35. gadadienas pasākumos un tikās ar Ukrainas un citu valstu līderiem, tostarp pārstāvēja Latviju Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) līderu un Labas gribas koalīcijas sanāksmēs.

Tāpat vēstīts, ka Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.

Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no sava eksporta apjoma.

Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.

Tomēr, kā ziņo “Reuters” avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu.

Tas ir gandrīz salīdzināms ar rādītāju Novorosijskā un Tuapsē, kur tas sasniedz sešus miljonus tonnu.

Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām, galvenokārt Latvijas ostām, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.

Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80% Krievijas graudu eksporta jaudas.

Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.