ZZS interesē aizdevuma likmes lielums un aizdevuma izmaksas “airBaltic”.

Tāpat ZZS vēlas noskaidrot, kāpēc tika izvēlēts tieši šāds finansējuma risinājums un vai tika izskatītas alternatīvas ar zemākām procentu likmēm.

Premjeram būs jāsniedz vērtējums par to, kādi ir riski Latvijas valstij kā lielākajam uzņēmuma akcionāram un vai uzņēmumam būs nepieciešams vēl papildu valsts finansējums.

ZZS ieskatā ne mazāk svarīgs ir jautājums par konkrētu plānu, lai “airBaltic” spētu ilgtermiņā darboties bez valsts atbalsta.

ZZS uzskata, ka 25% aizdevuma likme ir ļoti ievērojama, tāpēc Latvijas sabiedrībai ir tiesības zināt, kāpēc šādi nosacījumi pieņemti un kādas būs to sekas valstij.

Jau ziņots, ka “airBaltic” ir vienojusies ar atsevišķiem esošajiem obligacionāriem un trešo pušu finansējuma nodrošinātājiem par starpfinansējuma nosacījumiem līdz 257 miljoniem eiro.

Finansējuma mērķis ir stiprināt uzņēmuma likviditāti un nodrošināt finanšu resursus, kas nepieciešami jaunā biznesa plāna īstenošanai.

Plānotā finansējuma saņemšanai vēl nepieciešams “airBaltic” obligacionāru un akcionāru apstiprinājums.

Obligāciju turētāju sapulce, kurā paredzēts skatīt attiecīgo priekšlikumu, ir sasaukta 11. septembrī.

Lidsabiedrībā skaidro, ka pēc nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanas un pārējo nosacījumu izpildes paredzēts, ka 180 miljoni eiro būs pieejami neilgi pēc obligacionāru piekrišanas saņemšanas, savukārt vēl 77 miljoni eiro kļūs pieejami pēc papildu nosacījumu izpildes.

Starpfinansējumu paredzēts piesaistīt, emitējot jaunas obligācijas, kuru dzēšanas termiņš būtu 2027. gada 26. februāris.

Procentu likme noteikta 25% gadā.

Tāpat ziņots, ka “airBaltic” padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.

Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.

Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 “Airbus A220-300” lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šogad 25. augustā izsludināja Saeimā 20. augustā steidzamības kārtā pieņemto “airBaltic” finanšu stabilizācijas pasākumu likumu.

Pieņemtais likums paredz valdībai deleģējumu valsts iespējamai dalībai “airBaltic” starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem.

Ministru kabinets (MK) varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.

Tāpat paredzēts veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā.

Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā varēs pārvērst “airBaltic” kapitāldaļās.

Valdība 25. augustā atbalstīja arī “airBaltic” atlikušā valsts aizdevuma pamatsummas 18 miljonu eiro apmērā maksājuma termiņa pagarināšanu līdz šā gada 30. decembrim.

“airBaltic” obligāciju turētāji šomēnes atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā.

Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.

Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”.

Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem.

Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.