Foto: Pusaudža vēstījums caur Ziedoņa dzeju: Ēriks Vilsons radījis jaunu monoizrādi skolu jauniešiem
Kas palīdz zēnam, kurš apmaldījies savās jūtās un nespēj dzīvot ne ar, ne bez tās meitenes, kura ir skaistākā visā pasaulē, nu, katrā ziņā skaistākā klasē? Ērikam Vilsonam tā bija no mammas lasīšanai uzspiestā Imanta Ziedoņa dzejas grāmatiņa. Pēkšņi atklājās – kāds jūtas tāpat kā es un nebaidās par to runāt. Aktieris par to stāsta jaunajā monoizrādē “Imants Ziedonis. Es ieeju sevī”.
liepajniekiem.lv
Tāpat kā Ē. Vilsona iepriekšējās izrādes, arī šis pieaugšanas stāsts iekļauts kultūrizglītības programmā “Latvijas skola soma”.
Liepājā šo personisko un emocionālo vēstījumu jau testējuši jaunieši Liepājas Katoļu pamatskolā un Valsts ģimnāzijā, uzvedumu varēja noskatīties arī nodibinājuma “Via Cultura” telpās Jaunliepājā.
Iestudējums apvieno I. Ziedoņa dzeju un paša aktiera dzīves pieredzi.
Ar nodzīvoto gadu radītu vieglumu un vienlaikus ar iejūtību aktieris atskatās uz sevi kā pusaudzi, dalās atmiņās un runā dzejoļus, kuri reiz palīdzējuši atvērt durvis ne vien uz literatūras un teātra pasauli, bet arī uz dziļāku sevis izpratni.
Tēze un antitēze – šāda dzejnieka pieeja vienai un tai pašai parādībai vai morālai kategorijai visvairāk saistījusi Ē. Vilsonu krājumā “Es ieeju sevī”.
“Prieks, ka Ēriks domā par jauniešiem, par to, kā viņus pamudināt dzeju lasīt,”
saka izrādes skatītāja Sandra.
Pašai bijis nostalģiski klausīties kopš jaunības zināmos, bet jau piemirstos dzejoļus.
“Foršas atmiņas,” viņa priecājas.
Bet kā jauni cilvēki sadzird un izprot tik sen rakstītu dzeju, kurā pieminētas neeksistējošas reālijas, kā vilciena kontrolieris ar standziņām? Ē. Vilsona dēls Mārtiņš atzīst, ka arī viņam ar Imantu Ziedoni bijusi “ļoti smaga saskarsme”.
“Tēvs citā izrādē ir stāstījis, kā es atradu pirmo dzejoli, ko mācījos.
Atradu īsāko, iemācījos ātrāk, bet nezināju, ko tas nozīmē. Mamma skaidroja, un es sāku raudāt, biju kādā 3.–4. klasē,” viņš pastāsta.
Tēva runātā dzeja jaunieti ļoti spēcīgi iespaido, un viņš cer, ka arī ar citiem uzvedums spēs rezonēt.
“Man personīgi tā ir jauna pasaule, kurā nebiju iedziļinājusies,” atklāj Kristiāna.
“Klausoties ir aizkustinoši, es izjūtu emocijas, kuras dažādām paaudzēm ir vienas un tās pašas. Galvenais ir tas, ko jūtu.”
To, ka nekas nav mainījies, secinājis arī aktieris. Gan pieaugušo, gan jauniešu auditorija “uzķer pašu sāli“, saka Ē. Vilsons.
“Te es redzu, ka vecākā paaudze murmina līdzi. Bet jauniešiem – liekas, tikai iedod viņiem to atslēgu! Es jutu aizkustinājumu, arī puišos, kuri nekad to neizrāda.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
