Eksperti atzinīgi vērtē pirmā nacionālā rīcības plāna vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai 2024.-2029. gadam pieņemšanu.

Reizē eksperti aicina nodrošināt efektīvu plāna īstenošanas koordinēšanu, pietiekamus resursus un visu iesaistīto pušu līdzdalību.

Kā nozīmīgas krimināltiesību reformas ziņojumā izceltas kriminālatbildības noteikšana par vajāšanu un psiholoģiskās vardarbības kriminalizēšana.

Pozitīvi novērtēta arī administratīvās atbildības ieviešana par seksuālu uzmākšanos.

Tāpat eksperti atzinīgi vērtē finansējuma pieejamību cietušo atbalsta pakalpojumiem, sistēmu varmākas tūlītējai nošķiršanai no cietušās personas, kā arī valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību.

Vienlaikus GREVIO norāda, ka aizsardzības un atbalsta pakalpojumiem jābūt pieejamiem visā Latvijā, tostarp lauku teritorijās un sievietēm, kuras saskaras ar vairākiem diskriminācijas veidiem.

Lai gan gadu gaitā ir būtiski uzlabota sieviešu aizsardzība pret vardarbību ģimenē, nepietiekama uzmanība joprojām tiek pievērsta citiem vardarbības pret sievietēm veidiem.

Eksperti aicina pilnveidot pēc dažādiem kritērijiem sadalītu datu vākšanu, lai precīzāk noteiktu vardarbības apmēru, kā arī paplašināt specializētos atbalsta pakalpojumus.

Tostarp ieteikts Latvijā nodrošināt specializētas patversmes no vardarbības ģimenē cietušajām sievietēm un viņu bērniem, kā arī minēts, ka jāuzlabo vardarbības veicējiem paredzēto programmu pieejamība un kvalitāte.

GREVIO arī aicina Latviju krimināltiesību normās par izvarošanu un seksuālo vardarbību iekļaut brīvi dotas piekrišanas jēdzienu.

Lēmumos par bērna aizgādības un saskarsmes tiesībām būtu jāņem vērā vardarbības pret sievieti gadījumi un par prioritāti jānosaka cietušās un bērnu drošība.

Tas attiecināms arī uz bērniem, kuri bijuši vardarbības liecinieki.

Eksperti rosina nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu vardarbības novēršanas un cietušo atbalsta pasākumiem, stiprināt reakciju uz jaunām vardarbības formām, tostarp vardarbību digitālajā vidē, kā arī izveidot valsts mēroga palīdzības tālruni sievietēm, kuras cietušas no jebkāda veida vardarbības.

Komentāros par ziņojumu Labklājības ministrija un Veselības ministrija (VM) iebilst GREVIO norādei par ieceri pārņemt krīzes tālruņa 116123 darbību un pārveidot to par Stambulas konvencijas prasībām atbilstošu palīdzības tālruni.

Ministrijas norāda, ka šādu plānu nav, savukārt palīdzība vardarbībā cietušām sievietēm jau tiek sniegta pa tālruņiem 116006 un 116123 visā Latvijā un trīs valodās.

Latvija arī nepiekrīt GREVIO vērtējumam, ka atbalsta sistēma galvenokārt paredzēta bērniem, kuri paši tieši cietuši no vardarbības, nevis bērniem, kuri bijuši vardarbības pret māti liecinieki.

Valdības komentāros skaidrots, ka bērnu var atzīt par īpaši aizsargājamu cietušo, ja kriminālprocesā konstatēts, ka vardarbības redzēšana viņam radījusi psiholoģisku kaitējumu.

Latvija norāda, ka pašvaldībās un valstspilsētās ir pieejami 68 īpaši apmācīti psihologi darbam ar bērniem, kuri piedzīvojuši seksuālu vardarbību.

Plānots, ka 2026. gadā specializēto apmācību pabeigs vēl vismaz 20 psihologi.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savukārt uzskata, ka ziņojumā nav pilnībā ņemta vērā tās sniegtā informācija par Stambulas konvencijas principu iekļaušanu izglītības sistēmā.

Ministrijas ieskatā šie jautājumi jau ir integrēti valsts izglītības standartos, bet GREVIO ieteikums obligāti pārskatīt mācību saturu un materiālus un izveidot īpašu uzraudzības mehānismu pārsniedz konvencijā noteiktās prasības.

Stambulas konvencija Latvijā stājās spēkā 2024. gada 1. maijā.

GREVIO ziņojums ir pirmais Latvijas veikto pasākumu visaptverošais novērtējums pēc konvencijas stāšanās spēkā.

GREVIO ekspertu vizīte uz dalībvalstīm ir ierasts cilvēktiesību uzraudzības mehānisms.

Šādas vizītes rīko arī saistībā ar citiem EP starptautiskajiem cilvēktiesību uzraudzības mehānismiem, kas Latvijā notikušas regulāri.

GREVIO sagatavo un publicē ziņojumus, kuros tiek izvērtēti tiesību akti un citi pasākumi, ko Eiropas Savienības dalībvalstis īstenojušas, lai nodrošinātu Stambulas konvencijas noteikumu izpildi.

Gadījumos, kad nepieciešama rīcība, lai novērstu nopietnus, masveidīgus vai noturīgus vardarbības aktu modeļus, kas ietilpst konvencijas tvērumā, GREVIO var ierosināt īpašu izmeklēšanas procedūru.

GREVIO var arī pieņemt vispārīgus ieteikumus par konvencijas tēmām un jēdzieniem.

GREVIO ekspertu grupas pārstāvji, gatavojot ziņojumu, vizītes laikā Latvijā tikās ar Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Tieslietu ministrijas, IZM, VM, Kultūras ministrijas un citu valsts iestāžu pārstāvjiem, kā arī individuāli tikās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un Tiesībsarga biroja pārstāvjiem.

Jau ziņots, ka nestabilitāti koalīcijā pērn Saeimas rudens sesijā radīja tajā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības deputātu lēmums atbalstīt opozīcijas rosināto lēmumu Latvijai izstāties no Stambulas konvencijas.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā.

Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.

Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.

Vēlāk gan Saeimas deputātu vairākums pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma nolēma uz šī parlamenta sasaukuma laiku atlikt lemšanu par iespējamo izstāšanos no konvencijas.