Kā aģentūrai LETA sacīja Abu Meri, demisijas pieprasījums viņam bija pārsteigums. Ministrs atgādināja, ka nepieciešamība pēc papildu finansējuma veselības nozarei nav nekas jauns – tas vajadzīgs gan arodbiedrības izvirzīto prasību izpildei, gan kopumā nozarei. Politiķis sacīja, ka katram sociālajam partnerim, tostarp ārstiem, māsām, ārstu biedrībām un pacientu organizācijām, ir savas un ne vienmēr vienādas prasības. Tāpēc viņš nevar kļūt, piemēram, tikai par “mediķu ministru” – visu partneru vēlmes ir jāsalāgo.

Abu Meri norādīja, ka ir darījis un darīs visu iespējamo atbilstoši budžeta iespējām, lai nodrošinātu atalgojuma paaugstināšanu, īpaši zemāk un vidēji atalgotajām ārstniecības personu grupām.

Pēc ministra teiktā, Veselības ministrija (VM) Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdēs jau ir prezentējusi aprēķinus, noteikusi prioritātes un pieprasījusi atalgojuma palielināšanai papildu finansējumu. Tomēr lēmumi par papildu finansējumu ir atkarīgi no kopējām valsts budžeta iespējām.

Abu Meri arī vērsa uzmanību, ka šī brīža valdībā kopumā vēl nenotiek diskusijas par 2027. gada valsts budžetu. Tādēļ viņš nesaredz pamatojumu tam, kāpēc demisijas pieprasījums izteikts tieši šajā brīdī saistībā ar prasībām nākamā gada budžetam. Viņš izteica bažas, vai viņa demisijas gadījumā cits viņa amata pienākumu pildītājs vispār līdz vēlēšanām aktualizētu arodbiedrības prasības par atalgojuma palielināšanu, norādot, ka viņš patlaban aktīvi iestājas par šo prasību īstenošanu.

Runājot par LVSADA plānoto protesta akciju, ministrs pieļāva, ka pikets var būt labs veids, kā pievērst uzmanību nepieciešamībai palielināt finansējumu veselības aprūpei, īpaši laikā pirms vēlēšanām. Viņš arī neizslēdza iespēju pats piedalīties protesta akcijā, lai kopā ar nozares pārstāvjiem aktualizētu nepieciešamību pēc lielāka finansējuma veselības aprūpei.