Autobusu pasažieres pārstāstīto, ka tad autobusi nekursēs veselu nedēļu, pārvadātāji neapstiprina.

“Šobrīd vēl nav pieņemts galīgais lēmums par akcijas norisi un tās formu. Ja protesta akcija tiks rīkota, par tās norisi un iespējamo ietekmi uz reisiem pasažieri tiks savlaicīgi informēti.

Tomēr ļoti ceram, ka atkārtota protesta akcija nebūs nepieciešama un līdz tam izdosies rast kompromisu un nozarei pieņemamu risinājumu,”

norāda LAP pārstāve Ginta Ozoliņa.

LPPA prezidents Ivo Ošenieks portālam atzīst, ka šis datums ir iezīmēts, taču pārvadātāji konkrētāk lems nākampirmdien.

Par neizpildītiem reisiem draud soda naudas, tāpēc jāizvērtē, kāda varētu būt akcijas forma.

“Šobrīd gaidām no Satiksmes ministrijas, kad viņi pildīs savu solījumu,

ka šīs nedēļas laikā uz Ministru kabineta TAP portālu tiks virzīts uz saskaņošanu informatīvais ziņojums par ilgtermiņa līgumu grozīšanu,” viņš pastāsta.

Ja tā notiks, pārvadātāji šobrīd nelems par protesta akciju, bet pavisam tas nav izslēgts.

Autotransporta direkcijas (ATD) sagatavotie pasažieru pārvadājumu līgumu grozījumi paredz indeksācijas biežuma maiņu no četriem gadiem uz vienu gadu.

ATD uzskata, ka pāreja uz biežāku indeksāciju ir visefektīvākais veids, kā saglabāt pārvadātāju iepirkumā piedāvāto biznesa loģiku un godīgas konkurences rezultātus un šobrīd ir vienīgais tiesiskais un saimnieciski pamatotais risinājums pakalpojuma ilgtspējai, pauž ATD pārstāvis Viktors Zaķis.

“Šajā situācijā tas mūs apmierinātu,” saka I. Ošenieks.

“Mums būtu garantija, ka pie būtiskā degvielas cenu pieauguma, kas kopš marta ir 70 centi, valstij būtu jāmeklē finansējums, lai nosegtu šīs saistības.”

Šobrīd pārvadātāji degvielas sadārdzināšanos sedz no citiem saviem ieņēmumiem, nevis tos apmaksā valsts.

Bažas ir par to, ka, tagad negrozot ilgtermiņa līgumus, tā arī paies šis gads un pārvadātāji būs sponsorējuši sadārdzinājumu valsts veiktajā pasūtījumā.

Viņš skaidro, ka pagājušajā nedēļā pārvadātājiem valdības piešķirtie papildu 9,85 miljoni eiro nesedz šos kardinālos izmaksu pieaugumus.

“Tā ir nauda, lai valsts savas saistības līdz līgumcenai izpildītu,” uzsver LPPA prezidents, piebilstot, ka šī summa bija jāieplāno 2026. gada budžetā, kas netika izdarīts.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.