“Cik skaisti!” tik sirsnīgi izsaucās ne viens vien skatītājs, kurš pirmdienas pievakarē bija liecinieks Lāčplēšu dienas lāpu gājienam. Pie Latviešu biedrības nama pulcējās skolu jaunatne, zemessargi, jaunsargi, robežsargi, kā arī Jūras spēku pārstāvji. Visapkārt valdīja svinīgs noskaņojums, skanēja patriotiska mūzika, radot saliedētības sajūtu, jo starp tiem, kuri grasījās doties gājienā, varēja dzirdēt arī krievu un pat angļu valodu. Vairākus desmitus metrus garā “uguns čūska” no Latviešu biedrības nama, skanot pūtēju orķestrim, virzījās uz Ziemeļu kapiem. Gājienā piedalījās lieli un mazi, godinot Latvijas brīvības cīnītājus.

Kā novēroja portāls, gājienā piedalījās Zemessardzes kājnieku bataljons, Jūras spēlu flotile, jaunsargi, robežsargi, pilsētas skolu audzēkņi un daudzi citi. Tiem, kam nebija lāpu, izlīdzējās ar svecītēm vai gaismas lukturīšiem – galvenais bija būt kopā ar visiem pārējiem.Tradicionālajā lāpu gājienā piedalījās aptuveni 2000 cilvēku.

Lāpu gājiens noslēdzās ar piemiņas brīdi un atceres pasākumu pie pieminekļa Latvijas 1919. gada Atbrīvošanas cīņās kritušajiem varoņiem un pie pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas vietas. Īpašu noskaņu piemiņas pasākumā radīja dziedātājs Niks Matvejevs, izpildot dziesmas no koncertuzveduma ”Kapteiņu stāsti”.

Vēl pašā vakarā redakcija saņēma iepriecinošu ziņu, ka Liepājas
Reģionālajā slimnīcā šodien, tas ir, 11. novembrī, pasaulē nākuši
septiņi puikas. Un viņi visi ir liepājnieki.

Lāpu gājiens uz Ziemeļu kapiem, kur atdusas Brīvības cīņās kritušie varoņi, ik gadus notiek Lāčplēša dienas pievakarē. Tajā iesaistās Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, skolu jaunatne, NVO pārstāvji un politiķi.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji. Laika posms no 1918.gada 18.novembra, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas, līdz 1919.gada 11.novembrim, Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka, ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918.gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī vēl aizvien atradās vācu un krievu karaspēks, un tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919.gada 11.novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums — Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi: ”Par Latviju!”. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

Video: Roberts Vītols

41Skatīt galeriju