Premjers uzsvēra, ka pēdējās nedēļās īpaši svarīgi ir saglabāt valstisku pieeju jautājumos, kas skar Satversmi un citus būtiskus politiskos lēmumus.

“Priekšvēlēšanu laikā ir vēlme izpatikt vēlētājiem vairāk, nekā tas būtu valstiski pareizi, tāpēc mums ir vienprātība par nepieciešamību uzturēt skaidru valstisku pozīciju gan valdības, gan Saeimas darba jautājumos,”

teica Kulbergs.

Viņš norādīja, ka koalīcijas partneri vienojušies ciešāk koordinēt pozīciju par valdības un Saeimas darba kārtībā esošajiem jautājumiem, tostarp par fiskāli ietilpīgiem priekšlikumiem, kurus nevar virzīt bez rūpīgas izvērtēšanas.

Kā vienu no aktuālākajiem jautājumiem premjers minēja degvielas cenu samazināšanas iespējas no 1. oktobra.

Pēc viņa teiktā, tiek vērtēti dažādi risinājumi, lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.

Pirmdienas tikšanās starp JV pārstāvjiem un valdības vadītāju notika Ministru kabinetā.

Sākotnēji JV bija informējusi, ka aicinājusi premjeru uz tikšanos partijas Saeimas frakcijas telpās, tomēr vēlāk tika precizēts, ka saruna notiks valdības ēkā.

Tāpat tikšanās laikā pārrunāts pagājušajā nedēļā notikušais balsojums Saeimā par partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosināto Satversmes grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās, kurā daļa Apvienotā saraksta deputātu balsoja pretēji koalīcijas iepriekšējām vienošanām.

Kulbergs atzina, ka šāda rīcība no Apvienotā saraksta puses bijusi kļūda.

“Mums ir vienošanās, ko mēs nelaužam. Mums ir koalīcijas līgums, un mēs pie tā pieturamies,”

sacīja premjers.

Savukārt Saeimas deputāte Evika Siliņa (JV) norādīja, ka “Jaunajai vienotībai” bijis svarīgi pārliecināties par premjera un Apvienotā saraksta nostāju attiecībā uz opozīcijas virzītajām iniciatīvām.

Pēc Siliņas teiktā, pagājušās nedēļas balsojums nav atbildis koalīcijas līgumā paredzētajai pieejai, un līdzīga tendence būtu uzskatāma par bīstamu arī attiecībā uz šonedēļ plānotajiem lēmumiem, kas varētu tikt interpretēti kā politisks spiediens uz Satversmes tiesu.

“Virzīt tādus lēmumprojektus, kādus piedāvā opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā”, ir ļoti populistiski. Mēs gribējām saprast, kāda ir Apvienotā saraksta nostāja un vai premjers šajā jautājumā ir kopā ar savu frakciju,” sacīja politiķe.

Viņa piebilda, ka koalīcijas partneri vienojušies meklēt risinājumu, lai nepieļautu lēmumus, kas varētu tikt uztverti kā mēģinājums ietekmēt tiesu varas neatkarību.

“Ir skaidrs, ka iejaukšanās tiesu varā nav Latvijas demokrātiskajai tradīcijai raksturīga pieeja. Mēs neesam valsts, kas dod politiskus norādījumus tiesai,” uzsvēra Siliņa.

Arī JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pēc tikšanās norādīja, ka koalīcijas partneri saņēmuši apliecinājumu no premjera, Apvienotā saraksta un tieslietu ministra, ka netiks pieļauta politiska iejaukšanās tiesu varas darbā.

“Pirms Saeimas vēlēšanām nevajadzētu izmantot Satversmes grozījumus kā uzmanības piesaistīšanas instrumentu. Šādi jautājumi ir rūpīgi jāizvērtē, nevis jāvirza priekšvēlēšanu gaisotnē steigā,”

sacīja Jurēvics.

Jau ziņots, ka JV pirmdien aicināja Kulbergu vēl pirms Saeimas vēlēšanām skaidri paust, kā viņš un viņa pārstāvētais politiskais spēks nodrošinās, lai Saeimā netiktu virzīti, partijas ieskatā, populistiski Satversmes grozījumi un lēmumi, kas apdraud Satversmes tiesas neatkarību.

JV pauda bažas pēc tam, kad daļa Apvienotā saraksta deputātu 24. septembrī atbalstīja LPV izstrādāto Satversmes grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās.

Partija uzskata, ka Satversmes izmantošana priekšvēlēšanu cīņās šķeļ sabiedrību un grauj uzticību tiesu varai.

Vienlaikus JV atgādināja, ka koalīcijas partneri iepriekš vienojušies nevirzīt Satversmes grozījumus bez visu koalīcijas partneru vienprātīga atbalsta.

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās LPV izstrādātos grozījumus Satversmē, kas paredz noteikt, ka valsts atzīst tikai divus dzimumus – vīrieti un sievieti -, kā arī neatbalsta mākslīgi veidotu dzimtu izplatību.

Tāpat grozījumi paredz Satversmē nostiprināt normu, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, kurai nevar pielīdzināt citas juridiski nodibinātas attiecību formas.

Grozījumu nodošanu komisijām atbalstīja 42 deputāti no Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības, Zaļo un zemnieku savienības, LPV, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti.

Pret balsoja 25 deputāti no JV un “Progresīvajiem”, bet viens Nacionālās apvienības deputāts atturējās.

Satversmes grozījumu pieņemšanai nepieciešams kvalificēts vairākums – Satversme paredz, ka izmaiņas pamatlikumā Saeima pieņem trīs lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.