Dienvidkurzemes novada Attīstības un uzņēmējdarbības daļas projektu koordinatore Laura Šupstika stāsta, ka vietas, kurās veikt stādījumus un citus labiekārtošanas darbus, netiek izraudzītas nejauši.

Pavasarī pašvaldība aptaujā pagastu pārvaldniekus un dārzniekus, kuri vislabāk pārzina konkrētās teritorijas un to vajadzības.

“Dārzniekiem ir sava vīzija, kā nākotnē veidojas parki un zaļumvietas. Viņi iesūta savas vēlmes, un mēs tās apkopojam,”

skaidro L. Šupstika.

Arī konkrēto augu izvēle ir dārznieku ziņā – viņi sagatavo sarakstu ar sugām, kas attiecīgajai vietai ir piemērotākās.

Īpaši izcelta viena prioritāra vieta šogad neesot bijusi, tomēr katrā teritorijā bijis savs iemesls, kādēļ nepieciešami jauni stādījumi.

Piemēram, Dubeņu parkā daļa iepriekš stādīto rododendru bija izsaluši, tāpēc tukšās vietas vajadzēja aizpildīt no jauna. Šogad tur iestādīti divi mūžzaļie rododendri.

Savukārt Virgas muižas parkā un Dižgramzdas muižas apkārtnē uzmanība pievērsta vēsturiskajām alejām.

L. Šupstika norāda, ka daļa koku ar laiku noveco, nokalst vai iet bojā, tāpēc alejās rodas tukšas vietas.

“Tās vajag atjaunot, lai aleja neiet bojā un saglabātos arī nākotnē,”

viņa saka.

Šāda aleju papildināšana notikusi arī iepriekšējos gados. Arī iepriekš projektā “Meža dienas” iegādāti koki vietām, kur vēsturiskajās rindās radušies tukšumi.

Šogad Virgas muižas parkā iestādītas piecas liepas, četri ozoli, četri dižskābarži un piecas zirgkastaņas, bet Dižgramzdas muižas teritorijā – četras liepas, četri ozoli un četri dižskābarži.

Kopumā abās vietās iegādāti 30 koki.

Savukārt Grobiņā jauni stādījumi papildinājuši gan Ālandes upes parku, gan zaļumvietu Kalēju ielā 2.

Ālandes upes parkā iestādīta Japānas lapegle, turpinot iepriekšējos gados sākto apzaļumošanu teritorijā starp upes dabisko vidi un tuvumā esošo ražošanas apbūvi. Bet Kalēju ielā iestādīta zirgkastaņa un divas Mandžūrijas liepas.

Pavasarīgākas pārmaiņas gaidāmas arī Pāvilostas Simtgades parkā, kur iegādāti 3350 dažādu šķirņu krokusu sīpoli. Pavasarī tie uzziedēs laikā, kad koki un krūmi vēl nebūs saplaukuši, veidojot zālienā košu ziedu klājienu, norāda pašvaldībā.

Ne visur projekta nauda izmantota tieši stādījumiem.

Kalvenes Ozoldārzam iegādāti kokmateriāli galda ar soliem un atkritumu urnas izgatavošanai.

L. Šupstika stāsta, ka šādos gadījumos pašvaldība finansē materiālu iegādi, bet pašus darbus nereti paveic dārznieki, komunālās pārvaldes darbinieki vai brīvprātīgie.

Līdzīga pieeja izmantota arī iepriekš. Viņa atceras, ka pērn vienā no novada vietām labiekārtojuma izgatavošanā bija paredzēts iesaistīt arī skolotājus un skolēnus, darbu sasaistot ar dizaina un tehnoloģiju mācību stundām.

Citviet pašvaldības darbinieki ar projektā iegādātajiem materiāliem atjauno jau esošus soliņus, piemēram, nomainot nolietotos dēļus.

Dienvidkurzemes novada pašvaldība projektā “Meža dienas” piedalās katru gadu.

Tas notiek visos Latvijas plānošanas reģionos, un tā mērķis ir pievērst uzmanību meža, koku, parku, aleju un citu zaļo teritoriju nozīmei ainavā un to saglabāšanai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.