“Progresīvie” prasa Augulim skaidrot, vai VMD un Dabas aizsardzības pārvalde izvērtēs, vai ciršana nav pārkāpusi aizliegumu postīt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.

Deputāti arī prasa piedāvāt mehānismu, lai mikrolieguma izveides process nenoritētu lēnāk par faktisko, neatgriezenisko ciršanu.

Partijā vaicā, cik uzticami ir dati, uz kuru pamata MPS plāno cirsmas un VMD izsniedz ciršanas apliecinājumus, ja meža inventarizācijas dati norāda 121-142 gadus vecas audzes un dabā atrodams 377 gadus vecs koks.

“Progresīvie” norāda, ka ciršanas apliecinājumu numuri ir zināmi meža īpašniekam un VMD.

Partijā prasa, vai tas nozīmē, ka citas ieinteresētās personas, tai skaitā tādas amatpersonas kā Saeimas deputāti vai vides nozares nevalstiskās organizācijas, tos apstrīdēt nevar.

Partija prasa, kā ZM plāno uzlabot administratīvo procesu šādos gadījumos, lai steidzami ievērotu vides tiesības.

Kā ziņots, Latvijas Dabas fonds (LDF) ir konstatējis, ka MPS apsaimniekotā teritorijā Rucavas apkaimē nocirsta mežaudze, kurā auga vismaz 377 gadus veca priede un citi līdzīga vecuma koki.

Šajā teritorijā bija reģistrēts Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops un vairāku īpaši aizsargājamu sugu atradnes.

Kā informē LDF, MPS ir publiska aģentūra, kas ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzībā.

LDF vērsies pie atbildīgajām institūcijām un ministrijām, pieprasot skaidrojumu par notikušo un valsts atbildību par dabas vērtību iznīcināšanu.

Mežizstrāde tika atklāta, apsekojot teritorijā zināmu vecu melnā stārķa ligzdošanas iecirkni, un apsekošanas laikā meža vietā konstatēts svaigs izcirtums.

Melnā stārķa ligzdas koks bija viena no daudzajām audzē augušajām ļoti vecajām priedēm.

Ornitologs Māris Strazds, kurš veica apsekošanu, no cirsmas iznesa stumbra ripu, kurai Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē, izskaitot koka gadskārtas, noteikts vecums.

Priede bijusi vismaz 377 gadus veca.

Tā sākusi augt aptuveni 1649. gadā.

Tā kā šī nebija vienīgā lielu dimensiju un ievērojama vecuma priede konkrētajā nogabalā, noteikts arī vairāku citu nocirsto koku vecums, kas bija ap 370 gadiem.

Eksperti pieļauj, ka nocirstā audze varēja būt viena no vecākajām priežu audzēm Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Lai noteiktu visas audzes vecumu un struktūru, būtu nepieciešami papildu dati, taču pēc ciršanas pilnvērtīga tās izpēte vairs nav iespējama.

Dabas aizsardzības pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka pirms nociršanas šajā nogabalā bija reģistrēts Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamais biotops “Veci vai dabiski boreāli meži”.

VMD informēja, ka, izsniedzot ciršanas apliecinājumus MPS apsaimniekotajā teritorijā Rucavas apkaimē, dienests nav konstatējis aprobežojumus.

VMD konkrētajā nogabalā ir izsniedzis ciršanas atļaujas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par koku ciršanu mežā.

Pirms apliecinājuma izsniegšanas VMD vienmēr vērtē tiesiski noteikto aprobežojumu esamību.

Konkrētajā gadījumā aprobežojumi nav konstatēti, norādīja dienestā.

VMD norādīja, ka dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” nogabalā bija reģistrēts ES nozīmes biotops “Veci un dabiski boreāli meži”, bet biotopa esamība šajā sistēmā nerada automātisku mežsaimnieciskās darbības aprobežojumu, jo pēc būtības tikai fiksē informāciju.

Līdz ar to dienestam nav pamata aprobežot meža īpašnieka tiesības veikt koku ciršanu, neizsniedzot apliecinājumu.