Piecu bijušo Austrumvācijas pavalstu apmērs pērn veidoja 79% no bijušās Rietumvācijas ekonomikas līmeņa, liecina IW analīzes rezultāti, kas publicēti sestdien, kad Vācija atzīmē Vienotības dienu.

3. oktobris Vācijā ir oficiāla brīvdiena, un šogad tiek atzīmēta 36. gadadiena kopš Vācijas atkalapvienošanas 1990. gadā.

IW analīze ir balstīta uz indeksu, kas izstrādāts, lai sekotu bijušās Austrumvācijas ekonomikas atbilstībai Rietumvācijas līmenim.

Tajā tiek ņemta vērā ekonomiskā izlaide uz vienu iedzīvotāju un produktivitāte, kā arī investīcijas, pētniecība un attīstība, nodarbinātība, bezdarbs un pašnodarbinātība.

Austrumi ir guvuši ievērojamus panākumus kopš 1991. gada, kad indekss bija 51% no rietumu līmeņa.

Taču konverģence pēdējo piecu gadu laikā lielā mērā ir apstājusies, un kopš 2020. gada rādītājs svārstās no 78% līdz 79%, un tas vēl nav pārsniedzis 80% slieksni.

Pētnieki atklāja īpaši lielus trūkumus pētniecībā un attīstībā.

Pētniecības un attīstības personāla skaits austrumos bija līdzvērtīgs nedaudz vairāk par 46% no rietumu līmeņa.

Lai gan universitātes un valsts pētniecības institūti darbojas relatīvi labi, austrumos trūkst pētnieku privātajā sektorā, daļēji tāpēc, ka tajā ir maz lielu uzņēmumu.

Arī investīcijas ir stagnējušas, savukārt darbaspēka līdzdalības līmenis attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu ir samazinājies.

Demogrāfiskās izmaiņas varētu vēl vairāk kavēt konverģenci.

Ķelnē bāzētā domnīca prognozē, ka bez imigrācijas Vācijas austrumu iedzīvotāju skaits līdz 2045. gadam samazināsies par vairāk nekā piektdaļu, un reģions būs īpaši atkarīgs no kvalificētiem ārvalstu darbiniekiem.

Institūts norādīja, ka straujais atbalsts galēji labējiem nesenajās austrumu pavalstu vēlēšanās ir radījis jautājumus par reģiona atvērtību imigrācijai, vēl vairāk pasliktinot ekonomikas perspektīvas.