Viņa vērtējumā daudzi partijas pārstāvji bija padevušies apātijai pirms kampaņas, bet viņš cerēja partijas biedrus modināt, mudināt un motivēt.

“Es darīju, ko varēju. Daudz kas arī izdevās, bet neizdevās galvenais – pamodināt partiju. Pārējais ir pastarpināti. Man neizdevās pamodināt vēlmi mūsu ideālus tiražēt, es neuzmodināju partiju un miegam ir tendence pāriet letarģiskajā,” sacīja pieredzējis politiķis.

Viņš uzskata, ka apātija bija saistīta ar līderu pievienošanos citiem politiskajiem spēkiem, no kuriem viņi turpināja uzrunāt gan “Saskaņas” biedrus, gan vēlētājus.

Tāpat esot arī vispārējā neticība.

“Vesela puse vēlētāju palika mājā. Tā ir ļoti slikta ziņa Latvijai,” piebilda Urbanovičs.

Viņš vairs neredz sevi “Saskaņā” un uzskata, ka politiskajam spēkam nepieciešams jauns līderis.

“Es novadīšu visu līdz galam. Bet, ja man neizdevās pamodināt kolēģus, tad es nebūšu tas, kuram ir tiesības vēl kaut ko solīt un mudināt,” komentēja politiķis, kurš esot gatavs palīdzēt ar savu padomu gan šim, gan citiem politiskajiem spēkiem.

Urbanovičs sacīja, ka Saeimas vēlēšanu rezultāti parāda, ka “Saskaņa” nav pieprasīta sabiedrībā, bet vismazāk tā ir pieprasīta starp saviem biedriem.

Vienlaikus viņš neizslēdza, ka līderiem, kas izauguši partijā, būtu jādomā par jaunu projektu un viss jāsāk no “baltas lapas”.

“Kādreiz “Saskaņas” zīmols cēla mūs augšā ne vienmēr pelnīti, bet šodien šis zīmols mūs gremdē, bet arī ne vienmēr pelnīti. Tā ir realitāte, ko ignorēt būtu muļķīgi,” uzskata politiķis.