Priekšlikumi paredz noteikt, ka par obligātu personu apliecinošu dokumentu tiktu uzskatīta gan personas apliecība, gan Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase. Tādējādi iedzīvotāji varētu paši izvēlēties, kuru dokumentu izmantot identitātes apliecināšanai.

Vienlaikus tiktu izslēgtas normas, kas pašlaik nostiprina personas apliecības obligātumu.

Iekšlietu ministrijā norāda, ka kopš eID kartes obligātas ieviešanas būtiski attīstījusies elektroniskās identifikācijas vide. Līdztekus personas apliecībai plaši tiek izmantots valsts nodrošinātais pakalpojums “eParaksts mobile”, kā arī privātā sektora risinājums “Smart-ID”.

Savukārt Eiropas Savienībā paredzēta arī Eiropas digitālās identitātes maka ieviešana.

Priekšlikumu autori uzskata, ka personas apliecība vairs nav vienīgais līdzeklis piekļuvei elektroniskajiem pakalpojumiem, tādēļ nav pamata saglabāt prasību ikvienam iedzīvotājam obligāti saņemt tieši šo dokumentu.

Pēc ministrijas paustā, valstij jāsaglabā prasība personai būt derīgam personu apliecinošam dokumentam, taču dokumenta veida izvēle būtu atstājama paša iedzīvotāja ziņā.

Priekšlikumu pamatojumā arī norādīts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde regulāri saņem iedzīvotāju sūdzības par nepieciešamību maksāt valsts nodevu par eID kartes saņemšanu situācijās, kad ceļošanai tiek izmantota pase, bet autentifikācijai elektroniskajā vidē tiek lietots “eParaksts mobile”.

Ministrija atsaucas arī uz elektroniskās identifikācijas rīku lietošanas statistiku, kas liecina, ka “eParaksts mobile” izmantošana pēdējos gados augusi straujāk nekā eID kartes elektronisko funkciju izmantošana.

Piemēram, 2025. gadā ar “eParaksts mobile” veikti 30 miljoni elektroniskās identifikācijas reižu, kamēr ar eID kartēm – 4,3 miljoni.

Pēc ministrijas vērtējuma, atteikšanās no eID kartes obligātuma arī mazinātu administratīvo slogu un riskus situācijās, kad tehnoloģisku izmaiņu dēļ būtu nepieciešama masveida dokumentu nomaiņa.

Priekšlikumi iesniegti likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā.