Asas debates par attiecīgajiem likuma grozījumiem notika pirms jauna valsts prezidenta ievēlēšanas, kas parlamentam bija jāizdara pirms pusnakts.

Tie tika ierosināti pēc tam, kad Hāgā bāzētā Kosovas Specializētā palāta septembrī atzina četrus bijušos Kosovas albāņu partizānu komandierus par vainīgiem kara noziegumos.

Šo četru vīriešu, starp kuriem ir bijušais Kosovas prezidents Hašims Tači, notiesāšana izprovocēja protestus Kosovā, kur bijušie Kosovas atbrīvošanas armija (KAA) partizāni lielākoties tiek uzskatīti par varoņiem.

Protesti izcēlās pēc tam, kad Kosovas Specializētā palāta 16. septembrī Hāgā piesprieda Tači 25 gadu cietumsodu par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā starp etnisko albāņu partizāniem un serbu bruņotajiem spēkiem 20. gadsimta deviņdesmito gadu beigās.

Tiesa Hāgā septembra vidū secināja, ka Tači un trīs citi apsūdzētie ir krimināli atbildīgi par slepkavībām, nelikumīgām aizturēšanām, spīdzināšanu un nežēlīgu izturēšanos, ko konflikta laikā pastrādāja KAA.

Līdzapsūdzētajiem Kadri Veseli, Redžepam Selimi un Jakupam Krasniči tika piespriesti attiecīgi 18, 13 un 25 gadi cietumā.

Likuma grozījumi tika pieņemti dažas minūtes pirms termiņa, kurā parlamentam vajadzēja ievēlēt jaunu prezidentu. Ja šī ievēlēšana nenotiktu, Kosovā būtu jārīko ceturtās parlamenta vēlēšanas nepilnu divu gadu laikā.

Vienojoties ar opozīciju, premjerministra Albina Kurti valdība nodrošināja divas trešdaļas balsu Justinas Širokas-Pulas ievēlēšanai prezidenta amatā, izbeidzot ilgu politisku krīzi.

Široka-Pula ir bijusī enerģētikas ministre, kā arī pirmā sieviete, kas vadījusi Kosovas Zinātņu un mākslas akadēmiju.

Lai gan Kurti partijai ir vairākums parlamentā, tā mēnešiem ilgi nespēja panākt prezidenta ievēlēšanu. Šādas iepriekšējās krīzes bija novedušas pie parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām.

Pēc saspringtām sarunām Kurti vienojās ar lielāko opozīcijas partiju par likuma grozījumu pieņemšanu kara noziegumu tiesas pilnvaru ierobežošanai apmaiņā pret atbalstu prezidenta kandidātei, lai gan Kurti iepriekš bija raksturojis šos likuma grozījumus kā “sasteigtus”.

Opozīcijas partijas un kara veterānu organizācijas jau sen kritizē Kosovas Specializēto palātu, kas izveidota saskaņā ar Kosovas likumiem, bet kuras galvenā mītne atrodas Hāgā.

Saskaņā ar ierosinātajiem likuma grozījumiem speciālā tiesa vairs nevarēs iztiesāt kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kas izdarīti kara laikā starp etnisko albāņu partizāniem un serbu bruņotajiem spēkiem.

Tā vietā tās jurisdikcija attieksies tikai uz noziegumiem, kas izdarīti Kosovā tūlīt pēc kara.

Grozījumi arī ļaus notiesātajiem izciest sodu Kosovā, ierobežos sodu līdz 15 gadiem un pavērs ceļu prezidentam apžēlot notiesātos.

Grozījumu pieņemšana izraisīja tūkstošiem protestētāju sajūsmu, kas bija sapulcējušies pie parlamenta ēkas, un viņi to izpauda, šaujot debesīs petardes.

Tie tomēr neietekmēs jau pieņemtos spriedumus par četriem KAA partizānu komandieriem, ieskaitot Tači. Viņi jau ir solījuši pārsūdzēt šos spriedumus tiesas noteiktā kārtībā.