Visi Putina solījumi ieņemt Donbasu – vai nu līdz vasarai, rudenim, vai ziemai – ir izgāzušies, saduroties ar objektīvo realitāti jeb, precīzāk sakot, ar Ukrainas armijas sīksto pretestību.

Analītiķi ir fiksējuši, ka, lai gan septembrī Krievijas armijai izdevās pavirzīties uz priekšu par 175 kvadrātkilometriem, Ukrainas aizsardzības spēku pretuzbrukuma operācijās tika atgūti 256 kvadrātkilometri.

Rezultātā Putina tuvākais loks ir mainījis stratēģiju.

Šobrīd tiek uzkrāti ieroči ar mērķi vēlā rudenī un agrā ziemā pilnībā iznīcināt Ukrainas infrastruktūru.

Krievijas rīcībā ir līdz pat 700 ballistisko raķešu liels krājums. Tikmēr Krievijas rūpnīcas katru mēnesi saražo aptuveni 130–140 jaunas ballistiskās raķetes.

Turpretī ASV un Eiropa kopā šobrīd saražo tikai aptuveni 50–60 “Patriot” raķetes mēnesī – tās ir raķetes, kas spēj pārtvert šos ballistiskos draudus –, un nebūt ne visas no tām nonāk Ukrainā.

Šis vienkāršais aprēķins skaidri parāda milzīgās grūtības, ar kādām Ukraina saskaras, pretojoties raķešu triecieniem.

Jaunā “Patriot” raķešu rūpnīca Vācijā, kas varētu zināmā mērā atvieglot situāciju Ukrainai, sērijveida piegādes uzsāks tikai nākamā gada sākumā.

Kremlī valdošā režīma galvenais mērķis tagad ir ne tikai iznīcināt transformatorus vai spēkstacijas, bet arī salauzt ukraiņu iekšējo apņēmību,

izraisīt humāno krīzi un veicināt iekšēju spiedienu uz valdību, lai tā “izbeigtu karu par katru cenu”.

Krievijai ļoti nepieciešama tā dēvētā “operatīvā pauze”, lai pārgrupētos, apmācītu tikko mobilizētos karavīrus un papildinātu bruņojuma krājumus.

Infrastruktūras iznīcināšana ir mēģinājums ar šantāžu piespiest Ukrainu un Rietumus sēsties pie sarunu galda, pieņemot Krievijas noteikumus.

Krievija ir paplašinājusi savu mērķu sarakstu, iekļaujot tajā ne tikai enerģētikas objektus, bet arī civilos objektus – konkrēti lielveikalus, lielus tirdzniecības centrus un farmācijas rūpnīcas.

Kremlis cenšas radīt iespaidu, ka Ukrainā briesmas slēpjas ik uz soļa – pat pērkot maizi vai zāles.

Mērķu sarakstā ir iekļauti arī loģistikas un pārtikas sadales centri; Krievija mēģina mākslīgi izraisīt humāno krīzi.

Triecienos jau ir cietušas lielāko mazumtirdzniecības tīklu noliktavas, izraisot periodiskus un īslaicīgus atsevišķu preču piegādes traucējumus.

Ukraiņiem šobrīd klājas ļoti grūti.

Un, laikapstākļiem kļūstot arvien aukstākiem, ir gandrīz droši, ka Krievija dubultos vai pat trīskāršos savu triecienu biežumu.

Piemēram, pēdējos mēnešos ir daudzkārtīgi pieaugusi apšaudes intensitāte, kas vērsta pret manu dzimto Sumu pilsētu un tās apkārtni.

Kamēr pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos pilsētā tika fiksēti tikai četri vadāmo aviācijas bumbu triecieni, 2026. gada vasarā un septembrī uz Sumiem tika nomestas vairāk nekā 150 šādas bumbas (un gandrīz 2000 – uz visu reģionu kopumā).

Un tas ir, pat neskaitot daudzos uzbrukumus, kuros izmantoti dažādu veidu droni un raķetes…

Oleksandrs Grinka, žurnālists