No šī gada sākuma Valsts kase veikusi aizņemšanos 2,7 miljardu eiro apmērā, tajā skaitā starptautiskajos finanšu tirgos jūnijā tika veikta ilgtspējīgo obligāciju emisija viena miljarda eiro apmērā, obligāciju emisija Šveices tirgū 140 miljonu eiro ekvivalentā.

Vēl 525 miljoni eiro saņemti no Eiropas Komisijas SAFE aizņēmuma ietvaros, 600 miljoni eiro piesaistīti, veicot dažāda termiņa eiroobligāciju papildu laidienu izsoles, kā arī iedzīvotāji veica krājobligāciju iegādi 478 miljonu eiro apmērā.

Līdz gada beigām plānots aizņemties vēl ap vienu miljardu eiro, informēja Valsts kase.

Uz aģentūras LETA jautājumu par iespējamām šo aizņēmumu procentu likmēm Valsts kase atbildēja, ka prognozes par iespējamām procentu likmēm regulāri tiek aktualizētas atbilstoši finanšu tirgus situācijas attīstībai un izvirzītajiem pieņēmumiem.

Ņemot vērā pieaugošās procentu likmju tendences, ģeopolitiskos riskus un Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetāro politiku, sagaidāms, ka tuvāko gadu laikā procentu izdevumi pieaugs.

Valsts kase skaidro, ka pieaugums būs pakāpenisks un atkarīgs no vairākiem faktoriem, tajā skaitā realizējamās fiskālās politikas un valsts budžeta deficīta apmēriem, procentu likmēm, ar kurām valsts aizņemas un kuras ietekmē tirgus likmes atkarībā no centrālo banku bāzes likmju politikas, kā arī Latvijas kredītriska uzcenojums – investoru viedoklis par Latvijas kā aizņēmēja kredītrisku, ņemot vērā Latvijas kredītreitingu, ģeopolitiskos un citus faktorus.

Turklāt Valsts kase norāda, ka 92% no valsts parāda saistībām veido parāds ar fiksēto likmi, kuru galvenokārt veido dažāda termiņa valsts obligācijas ar šo obligāciju izcenošanas brīdī fiksētām kupona likmēm.

Tādēļ šobrīd tirgū vērojamo procentu likmju izmaiņu ietekme uz valsts parāda apkalpošanas maksājumiem tuvākajos gados būs ierobežota.

No 2027. gadā aizņemtajiem resursiem 2,755 miljardi eiro tiks novirzīti iepriekšējos gados uzņemto parādsaistību dzēšanai, tajā skaitā 2028. gada sākumā dzēšamajām eiroobligācijām.

Valsts kase skaidroja, ka aizņemtie līdzekļi ir nepieciešami ne tikai iepriekšējos gados uzņemto parādsaistību pārfinansēšanai, bet arī plānotā valsts budžeta deficīta segšanai un valsts aizdevumu izsniegšanai.