Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Taču ir arī laiks jeb periods pirms menopauzes, un tas var būt pat desmit gadu garumā. To sauc par perimenopauzi.
Lai arī par šī sievietes pārmaiņu perioda izpratnes mēnesi ārstu vidū dēvē septembri, tomēr šis temats sievietēm pašām aktuāls ir visu laiku.
Lēkājošie hormoni un simptomi
“Jādomā par svaru, izskatu – ādu, sejas ādu, fizisko formu. Bez veselības nav skaistuma,” pārliecināti saka Evita, kura pārmaiņas pašsajūtā novēroja ap 40 gadu vecumu.
Perimenopauze ir dabisks pārejas periods sievietes dzīvē pirms menopauzes, kad organismā sāk svārstīties un samazināties dzimumhormonu līmenis.
65 gadus vecā Ingūna, kurai jau menopauze aiz muguras, ir izbrīnīta, jo šādu jēdzienu “perimenopauze” dzird pirmo reizi.
“Bet, jā, atceros, ka
ilgi pirms menopauzes vecuma biju kļuvusi neapmierināta ar dzīvi, ilgāk gribēju palikt jauna,
iejaukties dabiskajos procesos un turpināt uzvesties tā, kā uzvedos 30 gados, ar cerību tā arī justies,” stāsta Ingūna.
Proti, līdz tam lietojusi hormonālus medikamentus, kas īsti nav ļāvis izbeigties menstruācijām. Tā arī vairs nav bijusi atbilstoša viņas situācijai, tādēļ bija jāpiemeklē cita hormonālā terapija, ko kombinējusi ar vingrošanu un pārdomātām maltītēm.
“Bet tas līdz manīm atnāca dabiski.”
Speciālisti skaidro, ka menopauze, kas pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) skaidrojuma ir olnīcu funkcijas izsīkums, ko raksturo ovulācijas izbeigšanās ar tam sekojošu menstruāciju izbeigšanos, iestājas 51–52 gadu vecumā (pēc SPKC informācijas laikā no 45 līdz 55 gadiem).
Saistībā ar šīm pārmaiņām sievietes ķermenī dzirdēts par karstuma viļņiem, pastiprinātu svīšanu naktīs, “smadzeņu miglu”.
Bet tās ir redzamākās pazīmes, kas liecina, ka tuvojas menopauze, pauž sertificēta fizioterapeite Evija Ercmane, piebilstot, ka patiesībā pirmie simptomi sākas daudz agrāk, aptuveni septiņus līdz 10 gadus pirms mēnešreižu pārtraukšanās, un bieži tie paliek nepamanīti vai tiek norakstīti uz “tas jau normāli, tas tak vecums”. Taču tie prasa īpašu vērību.
Savukārt menopauze ir brīdis, kurā aprit gads, kopš sievietei nav bijušas menstruācijas.
Perimenopauzē estrogēns (galvenais sieviešu dzimumhormons, kas regulē reproduktīvo sistēmu – L. K.) un progesterons (regulē menstruālo ciklu un sagatavo organismu grūtniecībai – L. K.) nesāk samazināties pakāpeniski un rātni pa līkni uz leju. Fizioterapeite pastāsta, ka aptuveni 10 gadus tie plosās, mētājas no augšām uz lejām.
Sievietes tikai šajā vecumā sāk apjaust, cik ļoti mēs esam atkarīgas no hormonu svārstībām, norāda E. Ercmane.
Endokrinoloģe Ilze Lagzdiņa norāda, ka menopauzē estrogēna jeb sievišķā dzimumhormona samazināšanās veicina iekšējo tauku uzkrāšanos.
E. Ercmane skaidro, ka
pirmie simptomi perimenopauzē parasti nav fiziskie, un tie sākas vēl ilgi pirms izmaiņām ciklā.
Garastāvokļa svārstības, aizkaitinājuma uzplaiksnījumi, trauksme kā no zila gaisa, koncentrēšanās grūtības, miega izmaiņas (pamošanās nakts vidū, grūtības aizmigt), sajūta, ka vairs nepazīsti sevi.
“Šīs ir lietas, kuras ļoti bieži mēs norakstām uz pārstrādāšanos, neizgulēšanos, īpaši, ja mājās ir vēl mazi bērni,” uzsver E. Ercmane.
Patiesībā šie ir pirmie perimenopauzes simptomi, kuri var sākties drīz, arī pēc 35 gadu vecuma, pēc 40 gadu vecuma.
“Gāju pa gaisu, šķita, ka nevaru ar sevi satikt,”
atzīst cita liepājniece Sarmīte, raksturodama savas sajūtas un izmaiņas garastāvoklī dažus gadus pirms menopauzes.
Nākamā grupa ar simptomiem ir neizskaidrojamas sāpes locītavās, kas it kā nav traumētas. Šo parādību sauc par menopauzes muskuloskeletāro sindromu.
Tipiskākās locītavas, kas sāk sāpēt, ir gūžas, pleci (var saskarties ar diagnozi “iesaldētais plecs”), papēdis, pēda (var uzzināt par diagnozi “plantārais fascīts”).
Un vēl viena liela grupa ar simptomiem ir saistīti ar iegurņa pamatni. Sieviete var saskarties ar dažāda veida sūdzībām par iegurņa pamatni, kā arī ar urīna nesaturēšanu, izmainītu zarnu darbību, libido kritumu.
Taču diemžēl nav vienu konkrētu analīžu, ko varētu veikt, lai precīzi pateiktu: “Jums ir sākusies perimenopauze”.
Drīzāk tas ir simptomu un sūdzību kopums.
Diemžēl nav arī maģiskas zāles vai terapijas, kas visu vērsīs par labu un ļaus dzīvot tā, kā līdz šim – arī šeit strādās daudzu iedarbību kopums.
E. Ercmane uzsver, ka tas, ko sieviete bieži pamana, ir, ka iepriekšējais dzīvesveids vairs nestrādā.
“Es it kā dzīvoju kā līdz šim – nekas nav mainījies, kustos kā līdz šim, ēdu to pašu, bet locītavas paliek stīvas, riepiņa uz vēdera aug lielāka, esmu nogurusi pat bez īpaša iemesla vai, pat jau no rīta pamostoties, gribas ielīst atpakaļ gultā.
Ķermenis vairs netur līdzi.
Tas nozīmē, ka šajā periodā vajag vairāk miega, atpūtas, olbaltumvielu, ar kurām atjaunot audus, vairāk kvalitatīvu kustību,” stāsta speciāliste.
Tādēļ perimenopauze ir brīdis, kad sievietei ir jāiemācās nolikt sevi pirmajā vietā – tas ir ideāls laiks, lai sāktu domāt par savu veselību. Un jo ātrāk, jo labāk, uzsver E. Ercmane.
Uzziņai
Kā perimenopauzi pieņemt vieglāk?
Evijas Ercmanes ieteikumi
– Ar kustībām – ne vien spēka treniņš, bet arī iegurņa pamatnes muskulatūras treniņš, un ikdienas kustības – kāpšana pa kāpnēm, mājas un dārza darbi, pastaigas, jebkas kā pretstats pastāvīgai sēdēšanai darbā un mājās.
– Jāuzņem olbaltumvielas un jādzer pietiekami daudz ūdens.
– Miegs. 7–8 stundas kvalitatīva miega, ko veicina pēdējā stunda pirms gulētiešanas bez gadžetiem, atbildēm uz e-pastiem, TV skatīšanās.
– Stresa pārvarēšanas metožu izvēle, kā arī darba un kopējās ikdienas slodzes dozēšana.
SPKC ieteikumi menopauzes laikā
– Ja menopauzes (arī perimenopauzes) izpausmes ir traucējošas un ietekmē dzīves kvalitāti, ir iespējas to mainīt. Sievietei ir jādodas pie sava ginekologa un kopīgi jāizrunā iespējas, kā mazināt simptomus, kas apgrūtina dzīvi un pašsajūtu. Katrai sievietei šajā vecumā pie ginekologa noteikti jāiet vismaz reizi gadā arī tad, ja nekādu sūdzību nav!
– Uzturā iekļauj produktus, kas satur fitoesterogēnus (sojas produkti, linsēklas).
– Regulāri pildi vingrojumus starpenes un iegurņa muskulatūras stiprināšanai (tie paātrina asiņu piegādi, kas samazina maksts sausumu).
– Regulāra dzimumdzīve palīdzēs uzturēt maksts muskulatūru vingru, kā arī normalizēs maksts mitrināšanos.
– Karstuma viļņu laikā veic dziļas un lēnas ieelpas.
– Regulāri vingro – vismaz 3 reizes nedēļā, tas palīdzēs mazināt karstuma viļņus.
– Veic vispārējo ķermeņa masāžu – tā uzlabos asinscirkulāciju visā ķermenī.
– Konsultējies ar ginekologu par iespēju uzsākt menopauzes hormonu terapiju, kas ir visefektīvākais līdzeklis menopauzes simptomu mazināšanai.
* Kaitīgie paradumi var veicināt menopauzes ātrāku iestāšanos.
* Nodarbošanos ar fiziskajām aktivitātēm vajadzētu uzsākt pakāpeniski. Tomēr, lai pozitīvi tiktu ietekmēti veselības rādītāji, vienai fiziskajai aktivitātei jāvelta ne mazāk kā 10 minūtes.
Avots: SKPC
