Ja uz skaitli 88 paskatās ar nedaudz piešķiebtu galvu, tajā skaidri saskatāmas divas bezgalības zīmes. Tieši tik simboliska jubileja šogad 13. novembrī apritētu latviešu foto vecmeistaram Pēterim Jaunzemam.

Šis tēls ir izstādes “Bezgalības” pamatā – divas bezgalības, kas apvienojas Pētera Jaunzema dzīvē un daiļradē: māksla un mīlestība.

Bezgalība ir paša mākslinieka radītie darbi, kas turpina savu patstāvīgo dzīvi, neatstāj vienaldzīgus skatītājus un iedvesmo jaunākas paaudzes – mūsdienu fotomāksliniekus uz jaunradi.

Pētera Jaunzema fotogrāfijas apliecina, ka labs mākslas darbs nebeidzas brīdī, kad tas ir radīts. Tas turpina dzīvot skatītāja atmiņā, raisa jaunas sajūtas un iedvesmo.

Arī šodien P. Jaunzema fotogrāfijas kļūst par sarunas sākumu starp dažādām fotomākslinieku paaudzēm.

Fotografēšana Pēterim Jaunzemam bija veids, kā apbrīnot skaisto visapkārt, vispatiesākā atzīšanās jūtās pret apkārtējo pasauli, dzīvi, dabu un saviem tuvākajiem.

Pētera Jaunzema radošajā darbībā būtiska bijusi vēlme eksperimentēt un pārkāpt fotogrāfijas dokumentalitātes robežas.

Viņš izmantoja dažādus tehniskos paņēmienus – montāžu, solarizāciju, izohēliju, fotografiku, fotogrammu un rupjgraudaino fotogrāfiju. Viņa darbos realitāte bieži pārtop noskaņā, simbolā un sajūtā.

Fotomākslinieka radošais mantojums guvis plašu starptautisku atzinību. Pēteris Jaunzems starptautiskajās fotomākslas izstādēs piedalījās kopš 1976. gada, saņēmis Starptautiskās Fotomākslas federācijas (FIAP) medaļas un goda lentas, kā arī septiņas reizes apbalvots ar Francijas Fotomākslinieku savienības Niepses medaļu, bet 1992. gadā viņam piešķirts Starptautiskās Fotomākslas federācijas goda tituls – ekselence (EFIAP), ko piešķir par nopelniem izstāžu darbībā.

Taču aiz starptautiskās atzinības vienmēr bijis pats svarīgākais – Pētera Jaunzema mīlestība pret fotogrāfiju un pasauli, ko viņš caur to ieraudzīja. Daba, cilvēks, jūra, bērni un mīlestība bija vienas no viņa nozīmīgākajām tēmām.

“Bezgalības” būs ne tikai Pētera Jaunzema fotogrāfiju retrospektīvs skatījums no dažādiem viņa daiļrades periodiem.

Izstādē līdzās viņa melnbalto darbu izlasei būs apskatāmi arī trīs mūsdienu fotomākslinieku – Vara Santa, Ziedoņa Safronova un Mārtiņa Sīļa darbi.

Šie autori iedvesmojušies no Pētera Jaunzema rokraksta un viņa īpašā skatījuma uz pasauli, veidojot vizuālu dialogu starp meistara atstāto mantojumu un šodienas fotomākslu.

Pētera Jaunzema 2013. gada 15. jūlija ieraksts dienasgrāmatā atklāj viņa domas par fotomākslas būtību un lomu viņa dzīvē: “Aizvien biežāk domāju par to, kā fotogrāfijās atklāt savas atziņas, sapņus un fantāzijas, bet reizēm pat tās smalkās izjūtas, ko līdz galam neapzinos, bet tikai nojaušu. Ne jau tēma nosaka rezultātu, bet fotodarbā ieguldītais enerģijas daudzums.”

Un vēl viena viņa atziņa šodien skan īpaši trāpīgi: “Ja tas nenotiks uzreiz, nav jāsatraucas, jo visu savās vietās noliks laiks.”

Šodien laiks patiešām ir daudz ko nolicis savās vietās. Pētera Jaunzema fotogrāfijas turpina runāt ar savu gaismu, klusumu, drosmi eksperimentēt un spēju ieraudzīt skaisto.

Ikviens aicināts būt klāt izstādes atklāšanas svētkos un kopā atzīmēt Pētera Jaunzema dzimšanas dienu – atceroties cilvēku, kura skatījums uz pasauli fotogrāfijā turpina savu bezgalīgo ceļu.