Anotācijā norādīts, ka deputātu kompensāciju jautājumus turpmāk plānots regulēt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, tādējādi nodrošinot vienotu un sistemātisku tiesisko regulējumu.

Grozījumu anotācijā uzsvērts, ka izmaiņas neparedz noteikt jaunus deputātu kompensāciju apmērus vai to piešķiršanas nosacījumus, bet gan mainīt normatīvo aktu, kurā šie jautājumi tiek regulēti.

Likumā paredzēts precizēt Saeimas Prezidija locekļu un citu amatpersonu ievēlēšanas kārtību.

Grozījumi noteiks, ka gadījumos, kad amatam izvirzīts tikai viens kandidāts, balsošana ar vēlēšanu zīmēm nenotiks, savukārt situācijās, kad kandidātu skaits pārsniedz ievēlējamo amatpersonu vietu skaitu, par ievēlētu tiks uzskatīts kandidāts, kurš ieguvis visvairāk balsu, bet ne mazāk kā klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

Komisija lūgusi likumprojektu iekļaut 15. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas skatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) norādījis, ka likumprojekts izstrādāts komisijas 13. un 14. oktobra sēdēs, kurās piedalījušies arī Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji.

Jautājums par deputātu kompensācijām pēdējos mēnešos aktualizējies arī pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas par deputātei Leilai Rasimai (P) izmaksāto dzīvojamās telpas īres kompensāciju.

Par tās pamatotību resorisko pārbaudi sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Birojs iepriekš arī norādījis, ka pašreizējā kompensāciju regulējumā pastāv nepilnības, kas var radīt iespējas sistēmu izmantot negodprātīgi.