Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena septembrī arī pieauga par 36% – līdz 108,44 eiro par MWh, savukārt Igaunijā elektroenerģijas vidējā cena palielinājās par 27% – līdz 74,85 eiro par MWh, salīdzinot ar augustu.

Septembrī “Nord Pool” biržā dominēja augšupvērsta elektroenerģijas cenu kustība, vidējām cenām pieaugot visās tirdzniecības zonās. Baltijas tirgū 15 minūšu tirdzniecības intervālos cenas svārstījās no -0,22 eiro par MWh līdz 369,55 eiro par MWh, savukārt “Nord Pool” sistēmas cena mēneša laikā pieauga par 24%, sasniedzot 95,57 eiro par MWh.

Septembrī Baltijas elektroenerģijas tirgu ietekmēja sezonāli zemāka saules elektrostaciju (SES) izstrāde un samazināta atomelektrostaciju (AES) pieejamība Ziemeļvalstīs, savukārt lielāka vēja ģenerācija un imports no Somijas daļēji kompensēja elektroenerģijas piedāvājuma samazinājumu reģionā.

Neraugoties uz kopējā elektroenerģijas importa samazinājumu Baltijas valstīs par 3% salīdzinājumā ar augustu, elektroenerģijas plūsmas reģionā ietekmēja cenu izmaiņas kaimiņvalstu tirgos. Somijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī pieauga par 38% līdz 56,98 eiro par MWh, tomēr tā saglabājās būtiski zemāka nekā Baltijas valstīs, veicinot importa apjoma pieaugumu uz Igauniju caur “EstLink 1” un “EstLink 2” starpsavienojumiem par 3% līdz vidēji 760 gigavatstundām (GWh).

Savukārt Zviedrijas ceturtajā tirdzniecības apgabalā vidējā cena pieauga par 47% un sasniedza 106,95 eiro par MWh, kā rezultātā importa apjoms uz Lietuvu pa “NordBalt” starpsavienojumu samazinājās par 19% un vidēji bija 251 GWh. Tikmēr elektroenerģijas plūsma no Polijas uz Lietuvu caur “LitPol” starpsavienojumu palielinājās par 28% un sasniedza 34 GWh.

Septembrī vēja elektrostaciju (VES) izstrāde turpināja uzrādīt augšupejošu tendenci, Ziemeļvalstīs pieaugot par 17% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un sasniedzot 7575 GWh, bet Baltijā tā palielinājās par 28% un bija 655 GWh.

Tikmēr SES izstrādi arvien vairāk ietekmēja sezonālais rudens periods, kā rezultātā Ziemeļvalstīs tā samazinājās par 39% un bija 850 GWh, bet Baltijā par 41% līdz 439 GWh. Neraugoties uz sezonālo SES izstrādes samazinājumu, gada griezumā VES un SES izstrāde Baltijā pieauga attiecīgi par 72% un 21%.

Atjaunīgo energoresursu attīstība sekmēja kopējās atjaunīgo energoresursu (AER) izstrādes pieaugumu par 43%, ieskaitot hidroelektrostaciju (HES) izstrādi, tādējādi turpinot palielināt AER īpatsvaru Baltijas elektroenerģijas ražošanas struktūrā.

AES pieejamība Ziemeļvalstīs saruka līdz 53%, kas ir par 17 procentpunktiem mazāk nekā augustā, izraisot elektroenerģijas izstrādes samazinājumu Zviedrijā par 22% un Somijā par 33%. Izstrādes kritumu galvenokārt noteica plānotie apkopes darbi vairākos lielākajos kodolreaktoros, tostarp Zviedrijas “Forsmark 1”, “Ringhals 3” un “Ringhals 4”, kā arī Somijas “Olkiluoto 3” un “Loviisa” AES blokos.

Elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs septembrī sasniedza 2158 GWh, kas ir par 3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 7% vairāk nekā pirms gada. Latvijā tika patērētas 583 GWh elektroenerģijas, patēriņam mēneša laikā pieaugot par 2%, savukārt gada griezumā par 12%.

Lietuvā pieprasījums pēc elektroenerģijas bija 998 GWh, kas ir par 2% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 11% vairāk nekā pērn. Tikmēr Igaunijā patēriņš sasniedza 578 GWh, pieaugot par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet saglabājoties par 3% zemākā līmenī nekā pirms gada.

Baltijas valstīs elektroenerģijas ražošana septembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un sasniedza 1583 GWh, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā pirms gada. Latvijā tika saražotas 355 GWh elektroenerģijas, kas ir par 4% vairāk nekā augustā un par 24% virs iepriekšējā gada līmeņa.

Tikmēr Lietuvas ģenerācijas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiski nemainījās un bija 871 GWh, bet gada griezumā pieauga par 31%. Savukārt Igaunijā saražotais elektroenerģijas apjoms bija 357 GWh, kas ir par 4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, taču par 14% vairāk nekā pērn.

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība septembrī bija 73%, Latvijā šis īpatsvars bija 61%, Lietuvā 87%, bet Igaunijā 62%.

Septembra pirmajā pusē ūdens pietece Daugavā pakāpeniski palielinājās no 174 kubikmetriem sekundē līdz 320 kubikmetriem sekundē 15. septembrī. Mēneša otrajā pusē tā vairākas dienas saglabājās ap 300 kubikmetriem sekundē, bet septembra nogalē strauji pieauga, 30. septembrī sasniedzot 715 kubikmetrus sekundē.

Tā rezultātā vidējā ūdens pietece Daugavā septembrī bija 338 kubikmetri sekundē, kas ir par 92% vairāk nekā augustā un par 74% pārsniedza ilggadējo šī perioda normu – 194 kubikmetrus sekundē. Straujo ūdens pieteces pieaugumu Daugavā veicināja nokrišņiem bagātais septembris, kurā, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, nokrišņu daudzums Latvijā par 65% pārsniedza normu.

“Latvenergo” stacijās elektroenerģijas izstrāde septembrī pieauga par 38% salīdzinājumā ar augustu un sasniedza 142 GWh. Izstrādes kāpumu galvenokārt veicināja HES, kurās saražotās elektroenerģijas apjoms palielinājās par 83%, sasniedzot 142 GWh. VES izstrāde pieauga par 17% līdz 25 GWh, savukārt SES ģenerācija sezonālu faktoru ietekmē samazinājās par 50% līdz 22 GWh. AER saglabāja dominējošo lomu kopējā ģenerācijas struktūrā, kamēr termoelektrostacijās tika saražotas deviņas GWh elektroenerģijas.

Septembrī nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (“Nordic Futures”) cena pieauga par 36% salīdzinājumā ar augustu un bija 101,91 eiro par MWh, bet nākamā gada kontrakta cena pieauga par 17% un bija 65,57 eiro par MWh. Nākotnes līgumu cenu pieaugumu ietekmēja energoresursu sadārdzināšanās un nepietiekamais nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs, kur hidrobilances deficīts saglabājās 15,9 TWh zem ilgtermiņa normas.

Eiropas emisijas kvotu “Dec.26” kontrakta (“EUA Futures”) cena septembrī pieauga par 4% un vidēji bija 86 eiro par tonnu. Mēneša sākumā cenas pārsvarā svārstījās 82-85 eiro par tonnu diapazonā, pieaugumu veicināja uzņēmumu kvotu iegāde pirms 30. septembra kvotu nodošanas termiņa un investīciju fondu aktīvāka dalība tirgū, sagaidot turpmāku cenu pieaugumu.

Mēneša vidū Tuvo Austrumu konflikta eskalācija un pieaugošais sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu traucējumu risks veicināja strauju dabasgāzes cenu kāpumu, palielinot ogļu elektrostaciju konkurētspēju salīdzinājumā ar gāzes elektrostacijām. Pieaugot ogļu izmantošanai, elektroenerģijas ražošanā, palielinājās pieprasījums pēc emisiju kvotām, un cena 14. septembrī sasniedza pat 88 eiro par tonnu.

Septembra noslēgumā cenas nostabilizējās 85-87 eiro par tonnu diapazonā, lai arī nenoteiktība par plūsmām caur Hormuza šaurumu saglabāja augstas dabasgāzes cenas un atbalstīja emisiju kvotu tirgu, savukārt cenu kāpumu daļēji ierobežoja nenoteiktība saistībā ar Eiropas Savienības (ES) emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu, tirgus dalībniekiem sekojot līdzi iespējamām izmaiņām emisiju kvotu regulējumā.