Aptaujas dati liecina, ka darba zaudēšanas gadījumā aptuveni 25% strādājošo piekristu zemākam atalgojumam vai amatam, kas neatbilst viņu kvalifikācijai, bet aptuveni 20% strādājošo apsvērtu pagaidu darbu.

Savukārt aptuveni 10% respondentu darba zaudēšanas gadījumā nebūtu gatavi būtiski samazināt prasības.

Aptaujas rīkotāji norāda, ka galvenais iemesls šādam noskaņojumam ir pārliecības trūkums par iespējām ātri atrast līdzvērtīgu darbu, jo tikai 12% respondentu uzskata, ka mēneša laikā spētu atrast darbavietu, kas atbilstu viņu līdzšinējai pieredzei.

Savukārt vairāk nekā trešdaļa respondentu pauda, ka jaunas darbavietas atrašana prasītu vismaz divus mēnešus, bet katrs desmitais nav pārliecināts, ka vispār spētu atrast līdzvērtīgu darbu.

Dati liecina, ka gatavība kompromisiem Latvijā ir augstākā Baltijā, tomēr tai ir robežas.

Trešdaļa Latvijas darba meklētāju norāda, ka ir grūti atrast darbu dzīvesvietas tuvumā.

Vienlaikus 6% respondentu būtu gatavi pārcelties uz citu Latvijas reģionu darba dēļ, savukārt 11% apsvērtu iespēju doties strādāt uz ārvalstīm.

Aptaujā secināts, ka papildu nedrošību rada arī jautājums par prasmju atbilstību darba tirgus prasībām.

Gandrīz ceturtā daļa jeb 25% Latvijas darba meklētāju uzskata, ka viņu pieredze un prasmes neatbilst darba devēju gaidām, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm.

Savukārt Lietuvas un Igaunijas aptaujas dati rāda atšķirīgu darbinieku attieksmi pret darba zaudēšanu.

Darba zaudēšanas gadījumā nozari būtu gatavi mainīt 44% Igaunijas un 36% Lietuvas darbinieku, salīdzinot ar 51% Latvijā.

Savukārt vispārliecinātākie par iespējām atrast jaunu darbu ir strādājošie Lietuvā – 45% aptaujāto uzskata, ka piemērotu darbu izdotos atrast divu mēnešu laikā, kamēr Igaunijā tā domā 30%, bet Latvijā 35% strādājošo.

Aptauja veikta šā gada septembrī, un tajā piedalījās 1005 darba ņēmēji no Latvijas, 1635 respondenti no Igaunijas un 3138 respondenti no Lietuvas.