Ar rīta talku, vilnas dzijas
krāsošanu pēcpusdienā un sirsnīgu vakarēšanu Rucavas vietējo tradīciju
cienītāji kopā ar ciemiņiem no Rīgas – demogrāfa llmāra Meža ģimeni –
“Zvanītājos” sveica pavasari.

Pēc pulksten pieciem etnogrāfiskās mājas “Zvanītāji” sētā liegi
kūp dūmi no nelielas lapu un zaru kaudzes. Apkārt viss kluss, bet, šķērsojot
galveno ieeju un paverot vaļā ēkas smagās koka durvis, tālāk istabā var dzirdēt
skanam akordeonu. To spēlē Ilmārs Mežs. Pie galda sasēdušas Rucavas sievas kopā
ar rīdzinieka sievu Jantu, kas pa dienas vidu pārējiem mācīja, kā ar augiem
krāsot vilnas dziju.

“Pusdienās talcinieki ēda skābu kāpostu zupu. Saldajā cepām rupjmaizes
pudiņu, ko ēd ar aukstu pienu. Mums bija rudzu maize, medus un zaļais sviests,
kas tika taisīts no zaļumiem,” pastāsta rucavniece Ruta Ķestere.
“Zvanītājus” apmeklējusi arī tūristu grupa no Liepājas. Pilsētnieki
cienāti ar rupjmaizes kārtojumu un rieziku
– kartupeļu sacepumu.

Kamēr I. Mežs spēlē mūzikas instrumentu, Rucavas sievas pastāsta, ko
paredzēts pasākt vakarēšanas laikā. “Kas ir vakarēšana? Sanāk ļaudis kopā,
strādā rokdarbus un dzied, stāsta pasakas, min mīklas un vakarē,” adīdama,
noteic Dace Tapiņa. “Sarunājas cilvēki, nevis sēž internetā. Krieviem ir tāds vārds obšajetsa.”

Istabā uz galda stūra stāv krāsainu Rucavas dūraiņu kaudze. Tie paredzēti
“3×3” nometnei, kas te notiks no 13. līdz 20. jūlijam. “Tā ir triju
paaudžu nometne, ko pēc kara sāka organizēt ārzemju latvieši. Tur ir kopā  vecvecāki, vecāki un bērni, un visi dažādās
darbnīcās apgūst gan garīgas, gan materiālas gudrības,” pastāsta
rucavniece Aija Cinkmane. Nometnei rucavnieces sarūpēs arī dažādus novada
tradicionālos ēdienus. “Gatavosim rīvētus kartupeļu kukulīšus ar speķi
krējuma mērcē, rieziku cepsim, vārīsim zupas. Noteikti būs Rucavas skābputra,
baltais sviests, saucamais leitis, grūstie kartupeļi ar krējumu un speķīti.
Siļķi uz oglēm cepsim,” uzskaita R. Ķestere. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17. aprīļa numurā.

#kvards-20140417-07#