Vai iznomāt “Mēs Liepājai” ielu pazemi?

Ejot pa Liepāju, man patīk fantazēt, kā te varētu būt. Jaunas būvniecības ieceres šai rotaļai piemet čili asumiņu, kad mēģinu ar savām – parastas liepājnieces – acīm ievietot “Rožu galerijas” maketu ļeņinekļa laukumā, Zivju ielas pazemē un “Kurzemes” priekšā zem zemes. Kā es uz to raudzītos, stāvot uz ietves vai ejot pa apakšzemes eju no viena veikala uz otru? Kā es justos? Šajā vietā spēlīte beidzas. Kā lai zina? Vai apakšzemes ejas būtu labas vai sliktas? Acu priekšā nostājas Rīgas stacijas tuneļu drēgnums, dubļi un mangotāji. Kas būs pie Rožu laukuma? Rīgas bieds vai Parīzes Luvra?

Visticamāk, “Rožu galerijas” iecere agri vai vēlu nokļūs līdz sabiedriskajai apspriešanai. Un tad šajā iztēles spēlītē varēs piedalīties visi liepājnieki. Uz kādiem jautājumiem mums, pilsētniekiem, būs jāzina atbildes, lai tad spētu teikt: to gribam vai negribam?

Šomēnes akciju sabiedrība “Mēs Liepājai” vērsusies Pilsētas domē ar iesniegumu iznomāt ielu pazemes daļu 3000 kvadrātmetru platībā. Taču savas ieceres īstenošanai uzņēmums “Mēs Liepājai” pašlaik galveno šķērsli saredz nevis tehnisko vai juridisko risinājumu iespējās, bet gan vienā valdošās koalīcijas deputātā – arhitektā un uzņēmējā Uldī Pīlēnā, kuru vaino interešu konfliktā. Negaidītais diskusijas pavērsiens uz apvainojumiem liek domāt, ka mērķa sasniegšanai visi līdzekļi ir labi un par jebkuru cenu. Ar šo rakstu vēlos sacīt: liepājnieki, turiet acis vaļā!

Komiteja ieceres atliek

Pērn novembrī Liepājas domes Būvniecības konsultatīvā padome akceptēja ieceri pie Rožu laukuma būvēt četrstāvu sabiedrisko un tirdzniecības centru “Rožu galerija”, objektā iekļaujot arī izbūvētu telpu zem Zivju ielas, Pumpura ielas un gar veikalu “Kurzeme” ar pazemes autostāvvietām un tirdzniecības vietām, ar piebildēm, ka jāpiedāvā labākie risinājumi transporta kustībai uz projektējamo ēku un no tās.

Liepājas domes Attīstības komiteja, kurā gan piedalījās tikai četri deputāti, februārī atkārtoti izskatīja “Rožu galerijas” būvniecības ieceri un ar to saistītos projekta attīstītāju piedāvātos transporta plūsmas risinājumus. Pašas ēkas iecere nekādus jautājumus vairs neradīja. Tagad jau domniekiem ir tikuši piedāvāti četri satiksmes varianti ar iebraukšanu pazemē un izbraukšanu: 1) Zivju ielā – Pumpura ielā; 2) tikai Zivju ielā 3) Zivju ielā un līkumā no Lielās ielas uz Zivju ielu; 4) Rožu laukuma galā, veidojot kā T-veida krustojumu Zivju ielas un Lielās ielas satekā, plus piedāvā Lielajā ielā, Pedagoģijas akadēmijas kvartālā, izveidot brauktuvi abpus tramvaja sliedēm (šādu risinājumu arhitekti piedāvāja jau 2003.gadā Rožu laukuma apbūves plenērā).

Neviens no šiem variantiem netika akceptēts, jautājums tika atlikts. Deputātus nepārliecināja daudzu Liepājas ielu satiksmes risinātāja arhitekta Elmāra Daniševska teiktais: “Šis (4.) variants transporta caurlaidības spēju nesamazinās ne par vienu procentu, tiks uzlabota transporta plūsma. (..) Pilsētas centra mērķis varbūt nav īsti radīt tik ērtu plūsmu, kas radītu jaunu papildu slodzi.”

Bez tam februāra priekšlikumā attīstītāji iekļāva mazāku autostāvvietu skaitu – iepriekšējās 531 vietā vairs tikai nedaudz virs 300, un divu pazemes autostāvvietu stāvu vietā vairs tikai vienu. “Rožu galerijas” arhitekts Andris Kokins skaidro: “Projektējot tirdzniecības centru “Rožu galerija”, autostāvvietu skaits tika aprēķināts atbilstoši Latvijas Valsts standarta prasībām, kas nosaka, ka uz katriem 40 kvadrātmetriem tirdzniecības platības ir jāparedz viena auto stāvvieta, tāpēc, lai nodrošinātu šīs prasības, projekta priekšlikumā tiek paredzēts izbūvēt 320 auto stāvvietu.  Ņemot vērā, ka ikdienā tik lielas auto stāvvietas parasti nav piepildītas, var droši apgalvot, ka tās varēs izmantot arī citu centra objektu apkalpošanai, kuriem tagad auto stāvvietu nav un to zemes gabalos tās nav iespējams izbūvēt.”

Precizējoša piebilde: Latvijas Valsts standarts paredz, ka jābūt vienai auto stāvvietai uz 30–40 kvadrātmetriem tirdzniecības platības veikaliem un universālveikaliem, turpretī lielveikaliem – vienai auto stāvvietai uz 10–20 kvadrātmetriem tirdzniecības platības. Komitejā attīstītāju pārstāvji piesauca Rīgu, kur autostāvvietu skaits tiekot aprēķināts pēc samazinoša koeficienta 0,3.

Komitejā jautājumus uzdeva visi četri deputāti. Lielākos iebildumus cēla vienīgais domes politiķis arhitekts Uldis Pīlēns, kritizējot galvenokārt samazinošos koeficientus autostāvvietām un iesakot objektu ar iebraukšanu pazemē un izbraukšanu projektēt tikai jau iznomātā zemes gabala robežās.

Tikai diskusijas beigās pilsētas galvam Uldim Seskam radās jautājumi: “Kam pieder ielu pazeme? Domei jālemj, vai to iznomāt. Uz kādiem noteikumiem? Vai uzņēmēji pretī dod stāvvietas?”

Vai iznomāt ielu pazemi

“Strīds īstenībā nav par tehniskajiem risinājumiem, kā to izbūvēt, bet par iespēju izmantot pazemi ārpus zemes gabala robežām ne tikai iekļūšanai pazemes auto stāvvietā, bet pazemes izbūvei par plašu publisku telpu, kas savieno pilsētas centra sabiedriski nozīmīgākos objektus. Par to, protams, ir vajadzīga vienošanās starp domi un uzņēmējiem,” uzskata A.Kokins. “Ja par to neizšķirsies šodien, tad tas būs jādara rīt. Domāju, ka ļoti tālā nākotnē šādi risinājumi būs visam centram. Transporta speciālisti saka – jau tagad vēsturiskajā pilsētas centrā trūkst ap 1000 stāvvietu. Diez vai virszemē šīs platības būs iespējams atrast – tās jārada, risinot pazemi. Ja to risinās tikai gruntsgabala robežās, tad tas nedos pienācīgu efektu. No ielu pazemes pārbūves iedzīvotāji zaudēs tikai ielās stāvošo transportu, bet iegūs labi sakārtotas ielas, kas būs tehniski daudz ilgmūžīgākas, jo tiks būvētas uz īpaši noturīgām pamatnēm. Virszeme jāizmanto gājējiem, zaļumiem, bērniem un atpūtai. Mēs tagad skatām tikai vienu vietu, bet visu var atrisināt tikai komplekss skatījums.

Šajā gadījumā pazeme dos daudz plusu pilsētai un iedzīvotājiem. Būs saikne starp objektiem un stāvvietām. Mūsu klimatā dažkārt principā negribas iziet ārā no ēkām, tāpēc, es uzskatu, Liepājā ir jābūt maksimāli daudz segtajai publiskajai telpai – jo mums laba laika ir ļoti maz. Te būs satikšanās un pulcēšanās vietas, varētu būt ļoti interesanta un atraktīva telpa, ko nevar pārsteigt negaidīti laika apstākļi. Protams, domei būs pamats prasīt šiem uzņēmējiem, lai tiktu radīta vieta gan bērnu rotaļām, gan jauniešu izklaidei. Bet ir jāpriecājas, ka Liepājā ir uzņēmēji, kas gatavi ieguldīt ne tikai privātajā biznesā, bet arī pilsētas vides un transporta infrastruktūras attīstībā, kas savukārt spodrina pilsētas tēlu ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Kad aizbraucam uz ārzemēm, mums arī patīk, ja visur jūtamies kā mājās.”  

Latvijā līdzīgs precedents ir vismaz viens – Rīgā jau pirms sešiem gadiem somu kompānijai “Stockmann Centrs” iznomāta zeme zem 13.janvāra ielas pazemes stāvvietu un gājēju tuneļa izbūvei. Iecere joprojām nav īstenota. Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe, lūgts atbildēt, kādi ir iespējamie riski, plānojot būvniecību zem ielām, vispārīgi runājot, uzsver, ka šādas ieceres jārisina kompleksi un saskaņā ar pilsētu stratēģiju, lai neradītu šķēršļus attīstībai ilgtermiņā. Ir svarīgi, lai risinājumos netiktu skartas ielu funkcijas un traucētas komunikācijas, tādēļ par tām jāparedz servitūti. Pēc J.Dripes sacītā, Latvijā “ir problēmas nodalīt īpašumu ārpus sarkanajām līnijām”, bet, piemēram, Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma nesen esot pieņēmusi lēmumu, ka arī ielu apakšzeme var kļūt par privātu īpašumu.

Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone uzsver, ka domei jeb politiķiem ir jātiek skaidrībā, cik daudz pašvaldība ir gatava iznomāt. “Pamatlieta – vai dome attīstītājiem dos pazemi vai ne. Jāizvērtē ieguvumi. Ko pašvaldība dabūs pretī? Autostāvvietu centrā daudziem objektiem pašlaik nav. Ar šo objektu varētu atrisināt vairāku apkārtējo objektu problēmas. Ir jāzina, vai mēs risinām tikai šo objektu un ielas daļu klāt nedodam? Tas ir stratēģiski,” saka I.Ansone. “Tādā mērogā, kā objekts plānots, bez ielu pazemes stāvvietu daudzumu atrisināt nevarētu. Firma “SPI Ventspils” vēl izstrādā ieteikumus Liepājas centra transporta shēmai, darbam bija jābūt pabeigtam jau līdz Jaungadam. Mēs gribam panākt optimālo – lai jaunais objekts pēc iespējas mazāk ietekmētu tagadējo situāciju, lai mazāk vajadzētu mainīt pārējo transporta shēmu. Izstrīdēsimies un būs labi – atradīsim zelta vidusceļu, un tas būs labākais.” Vienlaikus šogad paredzēts arī izstrādāt pilsētas centra detaļplānojumu.

Uzņēmēji: “Liepāja zaudēs noplukušu laukumu”
Uz jautājumiem atbildes sniedz akciju sabiedrības “Mēs Liepājai” valdes loceklis Aivars Burģis un padomes loceklis Ivars Kesenfelds.

– Kāpēc jūsu būvniecības piedāvājums tieši tāds – sabiedriskais centrs kopā ar ielu pazemes telpu?  
I.Kesenfelds: – Mēs šim projektam pieejam ar lielu atbildību un saprotam, ka šis objekts ir Liepājas centra būtiska sastāvdaļa un tas ir jāskata kontekstā ar apkārtējām ēkām. Tāpēc mūsu būvniecības iecere paredz pilnveidot pārvietošanās un autonovietnes iespējas pilsētas centrā, kas ir daudz dārgāks risinājums. Bet esam pārliecināti, ka gan pilsētai, gan arī mums kā uzņēmējiem, kuriem pieder arī citi īpašumi Liepājas centrā, šis risinājums dos ieguvumu. Pašlaik Liepājas centrālajā daļā situācija ar autostāvvietām ir tuva kritiskai, un nākotnē tā tikai saasināsies.

– Bet kāpēc jums vajag būves pazemē? Ir daudz ēku kontekstā ar apkārtējām ēkām bez apbūvētas pazemes. 
A.Burģis: – Akciju sabiedrība “Mēs Liepājai” uz šo jautājumu skatās plašāk un perspektīvā. Mēs piedāvājam tādu risinājumu, kas vēl vairāk atdzīvinās pilsētas centru, palielinās tajā sabiedrisko telpu, paplašinās laika pavadīšanas, iepirkšanās un izklaides iespējas. Protams, tas prasa papildu telpu, lai to visu varētu paveikt pilnvērtīgi. Eiropas labākā pieredze rāda, ka šāds risinājums ir veiksmīgs un no tā iegūst gan pilsēta, gan uzņēmēji, gan arī – un tas nav mazsvarīgi – mazie pakalpojumu sniedzēji un veikaliņi, kas atrodas tuvākajā apkārtnē, jo lielāka izvēle veicina cilvēku pieplūdumu. Eiropa ir sapratusi, ka tā ir bijusi kļūda, kad pirms pāris desmitiem gadu darījumu un tirdzniecības centri tika mākslīgi pārvietoti ārpus pilsētas centra, jo tādēļ pilsētas centrs izmira. Protams, papildu platības un objekti, kas izvietoti blīvā teritorijā, rada jaunus izaicinājumus, bet esam pārliecināti, ka šis attīstības priekšlikums ir pārdomāts. Uz to norāda arī kopumā pozitīvais ekspertu vērtējums.

– Kādēļ divu pazemes autostāvvietu stāvu vietā tagad plānojat vienu?
A.B.: – Pirmkārt, šis alternatīvais piedāvājums būvēt vienu, bet plašāku pazemes stāvu pēc spēkā esošajiem normatīviem pilnībā apmierina nepieciešamo autostāvvietu skaitu. Otrkārt, šis variants tika piedāvāts, gan vadoties no ekonomiskajiem apsvērumiem, gan arī tāpēc, ka iepriekšējās projekta apspriedēs eksperti izteica piezīmi, ka tik liela autostāvvieta varētu radīt lielu automašīnu pieplūdumu un sastrēgumus. Mēs šo piezīmi respektējām, un tāpēc piedāvājam šo variantu. Domāju, tas tagad apmierina abas puses un pat ir ar rezervi nākotnei.

– Ko zaudētu vai iegūtu Liepāja?
I.K.: – Pilsēta iegūtu apmēram 30 miljonu latu investīcijas jeb vienas lielākajām jebkad veiktajām investīcijām Liepājā. Pilsēta iegūtu daudz jaunu darba vietu, sakārtotu centra infrastruktūru, tik ļoti trūkstošās autostāvvietas pilsētas centrā, papildu nodokļus pilsētas budžetā, kā arī nomas maksu par zemi. Visbeidzot, pilsēta iegūtu papildu sabiedrisko un zaļo zonu pilsētas centrā. Ko pilsēta zaudētu? Vienīgi neizteiksmīgu un noplukušu laukumu pašā pilsētas centrā. Ja kāds argumentēti var minēt vēl zaudējumus, kas pilsētai rastos šā projekta dēļ, man būtu interesanti tos dzirdēt.

– Kas par to maksātu?
A.B.: – Pazemes pārbūvi finansēs akciju sabiedrība “Mēs Liepājai”, atjaunojot arī virszemi un komunikācijas. Mēs esam ar mieru arī piedalīties Lielās ielas posma pārbūvē.

– Ko iegūtu jūsu uzņēmums, izbūvējot pazemi?
I.K.: – Mūsu pārliecība ir tāda, ka spēsim šo projektu īstenot tā, lai liepājnieki ar to varētu lepoties. Mēs iegūtu gan prieku par realizēto projektu, gan arī ilgtermiņā šis projekts mums nesīs peļņu.

Pārmet interešu konfliktu

– Kā jūs vērtējat dialogu ar Liepājas domi?
I.K.: – Dialogs nav slikts, bet problēma ir uzņēmēja un deputāta Ulda Pīlēna interešu konfliktā un ieinteresētībā, lai šis projekts tiktu maksimāli bremzēts.

– Kur jūs saskatāt konfliktu?
A.B.: – 2002.gadā Liepājas dome šo laukumu iznomāja sabiedrībai “Mēs Liepājai” uz 30 gadiem. 2003.gadā akciju sabiedrība “Mēs Liepājai” ar Ulda Pīlēna biroju noslēdza priekšlīgumu par sabiedriskā centra projektēšanu un būvniecību.

I.K.: – Gan mums kā attīstītājiem, gan arī liepājniekiem piedāvātais Ulda Pīlēna biroja arhitektoniskais risinājums bija nepieņemams. Vēsturiskajā centrā tika piedāvāts ļoti tradicionāls “betona un stikla produkts”. Norēķinājāmies par izgatavotajām skicēm un nolēmām vairāk sadarbību ar Uldi Pīlēnu neturpināt. Mums bija dažāda izpratne par lietām un lietu kārtību.

A.B.: – Saskaņā ar pasūtītāja un izpildītāja vienošanos pēc sadarbības pārtraukšanas ar Uldi Pīlēnu akciju sabiedrība “Mēs Liepājai” līdz 2006.gada 2.decembrim nedrīkstēja šajā vietā īstenot citu projektu vai arī tas bija jāpasūta U.Pīlēna birojam.

I.K.: – Kad moratorijs beidzās, 2006.gada 29.decembrī akciju sabiedrība “Mēs Liepājai” nāca klajā ar jauna projekta prezentāciju. Šoreiz – arhitektu biroja “AKA birojs” izpildījumā. Būvniecības konsultatīvā padome (konsultatīvās padomes loceklis, starp citu, ir arī pats Uldis Pīlēns) to izskatīja, izteica aizrādījumus. Pēc to ievērošanas pērn novembrī projekts tika atkārtoti prezentēts konsultatīvajai padomei. Projektu atzina par veiksmīgu, un tika atbalstīta tā īstenošana.

Pēc mūsu domām, pašlaik Uldis Pīlēns, kritizējot projektu domes Attīstības komitejā, to bremzē tādēļ, ka viņa paša projekts iepriekš ir noraidīts un cietušas viņa materiālās intereses. Būtu korekti, ja Pīlēna kungs nepiedalītos lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar šā projekta virzību. Uldis Pīlēns manipulē ar frāzēm “pasaulē tā ielas neaizbūvē”, “var mainīties ekonomiskā situācija”. Ulda Pīlēna dialogu ar akciju sabiedrību “Mēs Liepājai” definētu tā: “Jūs varat droši jautāt, ko un kā jūs gribētu būvēt, bet es jums atbildēšu, kāpēc to nevar darīt.” Tā ir apzināti destruktīva rīcība, lai tikai bremzētu šā projekta īstenošanu. Uz tiešu jautājumu Liepājas attīstības komitejā, kā konkrēti šis projekts pasliktina liepājnieku intereses un kas šajā sakarībā ir neizdevīgi pilsētai, Pīlēna kungs izvairījās no jebkādas atbildes. Ļoti žēl, ka uzņēmējs Pīlēns apzināti vai neapzināti jauc savas biznesa intereses ar sabiedrības interesēm, kādēļ cieš liepājnieki un pilsēta kopumā. Rodas iespaids, ka vairāki Liepājai nozīmīgi projekti tiek bremzēti, mākslīgi paātrināti vai arī vienkārši norakti, ja tie ir pretrunā ar Pīlēna kunga ekonomiskajām interesēm un plānoto celtniecības projektu kalendāro grafiku viņa uzņēmumā.

Pilsētas zeme jāizmanto pilsētas interesēm

Uz jautājumiem un pārmetumiem atbild domes deputāts arhitekts Uldis Pīlēns:

– Kāpēc jūs iebilstat pret ielu apbūvi pazemē “Rožu galerijas” gadījumā?
U.Pīlēns: – Problēma jau nav virszemes vai pazemes apbūve. Problēma ir pilsētbūvnieciski novērtēt slodzi, kas tiek uzlikta papildus sabiedriskām aktivitātēm. Vai šī slodze nav par lielu, vai tā ir pareizi atrisināta. Un vai tā ir pareizi atrisināta no visu pievadu jautājuma. Tas ir tā, kā plānojot mājai elektrību.

Pirmkārt, ir jāatrisina stāvvietu skaits. Piedāvātā versija centrā palielina sabiedrisko aktivitāti par apmēram 12 tūkstošiem kvadrātmetru. Pilsētas apbūves noteikumi nosaka: Liepājā uz katriem 10 tirdzniecības kvadrātmetriem ir vajadzīga viena autostāvvieta. Pēc šīs metodes tas būtu apmēram 1000 stāvvietu. (Latvijas Valsts standarts lielveikaliem prasa stāvvietu par katriem 10–20 kv.m.) Bez tam vēsturiski sagadījies, ka tirdzniecības centram “Kurzeme” stāvvietu nav. Arī viesnīcai “Līva” būtu vajadzīgas savas normatīvās stāvvietas. Tad, kad tiek definēts stāvvietu skaits zemes gabala ietvaros, ir jārisina transporta mezgla organizācija.

Otrkārt, transporta shēma. Pilsētas centrā pašlaik pat nevis detaļplānojums, bet transporta shēma ir svarīgākā, un tajā viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir identificēt teritorijas viena vai vairāku līmeņu stāvvietām un sarēķināt kopējo centra stāvvietu ietilpību – tas neattiecas tikai uz šo objektu. Jau tagad ir redzams, ka visur tur, kur ir realizēta prasība vienas mašīnas vieta uz 10 kvadrātmetriem, tās visas ir pilnas, arī teritorijās, kurām magnēta efekts nav tik liels. Nevar tagad izskatīt lokāli vienu tēmu bez šīs, transporta shēmas. Loģiski, ka būs papildu satiksmes problēmas.

Treškārt, mēs nerunājam par privātu, bet gan par pašvaldības zemes gabalu, kur šo sabiedriski nozīmīgo funkciju definēšana ir svarīga.

– Vai var prasīt, lai īpašnieki veido stāvvietas objektiem, kas jau ir nodoti ekspluatācijā bez stāvvietām, piemēram, “Kurzeme”?
U.P.: – Juridiski tas ir pagrūti izdarāms, bet attīstība notiek uz pašvaldības zemes. Mēs nedrīkstam ignorēt, aizvērt acis kā strausi, iebāzt galvu smiltīs un iedomāties, ka transporta problēma mūs neskar. Parādoties šādam milzīgam magnētam, mēs nevaram vienkārši aizvērt acis, pasakot, ka būs 300 stāvvietu, un par pārējo nedomāt, gan jau pats izkārtosies. Kā tas izkārtojas pats, jau tagad ir redzams – centrs ir pilns ar automašīnām arī bez jaunā objekta. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamība transporta tēmu nopietni risināt gan transporta shēmas organizācijas ziņā, gan stāvvietu izvietošanas un platības ziņā.

– Ja uzņēmēji piedāvātu atbilstošo skaitu stāvvietu, tad viens jautājums būtu atrisināts.
U.P.: – Jā, to var izdarīt, ejot tradicionālo, dziļāk zemē, teiksim, divos līmeņos, kā tas sākumā bija paredzēts. Ja uzņēmējiem tas nav izdevīgi, tad jāskatās otrs gals – vai piedāvājums nav par lielu, ja stāvvietas nevar atrisināt.

Un te ir runa par metodi: vai viena mašīna uz 10 tirdzniecības kvadrātmetriem, vai tas, ko piedāvāja attīstītājs – pilsētā vēl neakceptēta metode, lietojot samazinošos koeficientus stāvvietu pēc Rīgas piemēra. Tā būtu diskusijas vērta tēma, ko šis koeficients izraisa, jo Rīgas piemērs drīzāk ir negatīvs.

– Vai divu līmeņu ielas nebūtu solis tajā virzienā, lai īstenotu vajadzīgo stāvvietu skaitu?
U.P.: – Kādā veidā? Kā mēs klausījāmies, tās būs papildu 1000–1200 kvadrātmetru tirdzniecības platības “Kurzemei” – zem ielām. Tas nozīmē, ka pēc noteikumiem papildus vajag ap 100 stāvvietu. Tikai jautājums ir par kopējo ietilpību, par ielu aizbūvēšanas nepieciešamību nobrauktuvēm.

– Ko jūs saucat par ielu aizbūvēšanu?
U.P.: – Ielām tradicionāli ir divu veidu funkcijas. Pirmkārt, satiksmes organizācijas funkcijas. Otrkārt, inženiertehniskās funkcijas – ūdens, kanalizācija, elektrība, telefons – viss, kas ir nepieciešams. Tas viss iet caur ielām. Tāpēc šis ielu tīkls, kas pieder pašvaldībai, vieno šo infrastruktūru. Aizbūvējot kādas no ielām ciet, nepieciešams mainīt visas tīklu shēmas. Tehniski tas ir izdarāms.

– Ko domājāt, teikdams, ka pasaulē nav prakses aizbūvēt ielas, jo var mainīties pilsētbūvnieciskā un ekonomiskā situācija?
U.P.: – Pilsētas tīklus vienmēr ir centušās saglabāt – tie ir kā upes, kā koridori. Situācijas maiņa nozīmē, piemēram, transporta ielas pārtaisīšanu par gājēju ielu vai otrādi, ielu pārkārtošanu no vienvirziena uz divvirzienu, vai otrādi. Komunikāciju vilkšanu pa tuvākajiem maršrutiem un nevis pa tālākajiem. Pilsētas, kurām ir daudz naudas, liek komunikāciju kanālus rezervei, atstājot iespējas pēc tam ielikt visu ko iekšā. Ja mēs te aiztaisītu ciet ielu, pat ja izskatās, ka tā ir vaļā, tad, no infrastruktūras viedokļa, mēs ierobežojam maiņas iespējas. Vai, pieņemsim, ja pilsēta ietu ģenerālo komunikāciju atjaunošanas ceļu, kas mums ir nepieciešams, tikai tam mums nav naudas.

Vēl jautājums, vai mums tiešām vajag tikai iebrauktuves būvdarbu un komunikāciju pārlikšanas dēļ aiztaisīt ciet apmēram uz gadu visu Zivju ielas sākumposmu? Vai ir vērts no ekonomiskā viedokļa?

Vēlreiz: mēs runājam par pašvaldībai piederošiem īpašumiem, kuri ir jāizmanto maksimāli efektīvi kopējām infrastruktūras vajadzībām. Ja mēs likvidējam šo ielu komunikācijām vai citām funkcijām, tad ir jābūt pietiekami skaidrai argumentācijai, ko mēs, pilsēta, par to iegūstam. Kāpēc šis solis ir vajadzīgs. Ja mēs iznomājam platības un iegūstam papildu problēmas, tad tā nav pārāk gudra pilsētas politika.

Uz muļķību grūti atbildēt

– Kāda ir jūsu atbilde uz jums izteikto apvainojumu, ka jums esot interešu konflikts, jo jūsu paša projekts šajā vietā netika īstenots?
U.Pīlēns: – Uz muļķīgiem tekstiem ir grūti ko atbildēt. Tādēļ pēc būtības nav nekādas nepieciešamības ielaisties diskusijā par pilnīgi idiotiskiem argumentiem.

Es neesmu bijis pret būvniecību ne toreiz, ne tagad. Domāt, ka mēs esam bez darba un tāpēc būtu jābloķē kaut kāds pasākums – es domāju, labākajā gadījumā tas ir muļķīgi. Ja argumentācija pāriet uz tādu līmeni, tad tur nav nekādas nepieciešamības diskutēt.

Īsumā

Tirdzniecības un izklaides centra “Rožu galerija” iecere

Pasūtītājs: a/s “Mēs Liepājai” (Andris Griģis, Aivars Burģis, SIA “MIG Holdings”).
Projektē: “AKA birojs”, Andris Kokins.
Kur: Liepājas vēsturiskajā centrā starp Stendera, A.Pumpura un Zivju ielu.
Vieta pieder: pašvaldībai.
“Rožu galerijas” plānotā platība: 12238 kvadrātmetri četros stāvos.
Neparastais: akciju sabiedrība “Mēs Liepājai” vēlas nomāt no pašvaldības 3000 kvadrātmetru zem ielām, lai pazemē savienotu “Rožu galeriju”, Latviešu biedrības namu, veikalu “Kurzeme”.
Autostāvvietas (Attīstības komitejā 2008.gada februārī minētais): 316 stāvvietu vienā stāvā pazemē un A.Pumpura ielā; iepriekšējais variants – 531 stāvvieta divos stāvos pazemē.
Ieguldīs: ap 30 miljoniem latu.Kokus: vecos nozāģēs, gar Stendera ielu stādīs jaunus. 

Komentāri

Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone: “Pamatlieta – vai dome attīstītājiem dos pazemi vai ne. Jāizvērtē ieguvumi. Ko pašvaldība dabūs pretī?”

Uzņēmējs Ivars Kesenfelds: “Pēc mūsu domām, pašlaik Uldis Pīlēns, kritizējot projektu domes Attīstības komitejā, to bremzē tādēļ, ka viņa paša projekts iepriekš ir noraidīts.”

Arhitekts un politiķis Uldis Pīlēns: “Ja mēs iznomājam platības un iegūstam papildu problēmas, tad tā nav pārāk gudra pilsētas politika.”

Nora Ļauduma,
“Kurzemes Vārds”

“Pasaulē vēsturiskajos centros apbūves prakse ir dažāda. Ja noteikumi ir pārāk sarežģīti, tad piesaiste ir tikai vecā arhitektūra un mazie dārgie veikaliņi. Otra versija – centrā ielaist aktīvu objektu. Un kā tad tas centrs dzīvo. Varam dabūt centru interesantāku. Tā arī ir atbilde, kāpēc tajā vietā vispār ir nepieciešama apbūve,” uzskata pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone.