Ieguldot papildus aptuveni 30 miljonus eiro apgrozāmajos līdzekļos, Ukrainas uzņēmumu “KVV Group” līdz gada beigām plāno atjaunot “Liepājas metalurga” (LM) darbu, biznesa portālam “Nozare.lv” teica “KVV Group” īpašnieks Valērijs Krištals.

LM plānots ražot metāla armatūru gan “KVV Group”, gan eksporta vajadzībām. Ar eksportu plānots segt gan Ukrainas vajadzības pēc armatūras, tāpat tirgi būšot Baltijas valstis un citas Eiropas valstis.

LM iegāde ļaus īstenot ilgtermiņa stratēģiju uzņēmuma pilnas darbības nodrošināšanai, no izejvielu ražošanas līdz tā izmantošanai celtniecībā, skaidroja Krištals. Viņš norādīja, ka patlaban uzņēmumam ir metāllūžņu vākšanas un pārstrādes bizness, kā arī celtniecība, kurā izmanto velmēto produkciju – armatūru.

“Līdz šim mums iztrūka tieši vidējā posma – metalurģiskās ražotnes. Šo vietu koncernā tagad ieņems “Liepājas metalurgs”,” uzsvēra Krištals.

Tāpat viņš norādīja, ka KVV ražotnē Liepājā dos priekšroku “Liepājas metalurga” bijušajiem darbiniekiem. Rūpnīcā drīzumā ieradīsies 10-12 cilvēku komanda, kas novērtēs iekārtu situāciju un izstrādās konkrētu plānu darbības atjaunošanai. Pēc tam sāksies pārrunas ar darbiniekiem.

Krištals sacīja, ka jaunā kompānija varētu strādāt ar aptuveni 300 miljonu eiro apgrozījuma gadā.

Tāpat KVV īpašnieks noliedza saistību ar politiku Ukrainā, vienlaikus paužot cerība, ka karadarbība valstī beigsies.

KVV ražotnes atjaunošanai Liepājā ir piesaistījusi Igoru Kovaļenko, kuram ir vairāk nekā 30 gadu pieredze metālapstrādes uzņēmumu vadīšanā – viņš būs jaunās kompānijas vadītājs.

Kovaļenko pastāstīja, ka “Liepājas metalurga” ražotne ir labā stāvoklī un tai ir liels potenciāls. Rūpnīcas lielākās priekšrocības ir modernās iekārtas un loģistikas iespējas – ostas tuvums. Viņš minēja, ka galvenie noieta tirgi varētu būt Baltijas valstis, Ukraina, Eiropas valstis, Krievija un, iespējams, arī ASV, ja būs tāda iespēja.

Precīzu cilvēku skaitu, ko paredzēts nodarbināt rūpnīcā, viņš nosaukt nevēlējās, jo par to skaidrība būs vēlāk – nodarbināto skaits varētu būt līdz 1200 cilvēku.

Viņš norādīja, ka metalurģija ir smaga nozare, kuru ļoti ietekmē krīzes un tirgus ritmi, tomēr tajā trīs ciklu modelī, ko veido “KVV Group”, LM nebūtu jārodas kādām problēmām. “Ja visi dokumenti tiks parakstīti, domāju, ka divu līdz trīs mēnešu laikā LM atsāks darbu,” uzsvēra Kovaļenko.

Viņš arī piebilda, ka tiks domāts arī par jaunas produkcijas ar lielāku pievienoto vērtību ražošanu LM, piemēram, specializēto armatūru augstceltnēm u.tml.

Kovaļenko arī sacīja, ka “KVV Group” sākusi orientēties uz Eiropas tirgu, nav izslēgts, ka nākotnē grupa iegādājas vēl kādas ražotnes Eiropā, bet jebkurā gadījumā LM būšot “zvaigzne šajā kronī”.

Līguma noslēgšanas gadījumā “KVV Group” šis būs otrais metalurģijas uzņēmums, kura darbība būs atjaunota. 2013.gadā “KVV Group” iegādājās Doņeckas elektrometalurģijas rūpnīcu un jau 2014.gada janvārī tā jau ražoja 80 000 tonnu produkcijas mēnesī.

“Tad sākās visiem zināmie notikumi Ukrainā un šī darījuma turpināšana tika apturēta. Tomēr grupai bija nepieciešama metalurģijas rūpnīca, tāpēc vērsām skatus uz Eiropu un izlēmām iegādāties Liepājas rūpnīcu,” skaidroja Krištals.

Taujāts, kā vērtē pašreizējo situāciju Ukrainā, Krištals norādīja, ka pats ir dzimis Centrālajā Ukrainā, Poltavā, bet šo jautājumu nekomentēs, jo “KVV Group” darbinieki dzīvo gan Donbasā, gan Kijevā, gan Rietumukrainā un tas esot pārāk jutīgs jautājums. Savukārt Kovaļenko uzsvēra, ka nāk no Doņeckas un ir Ukrainas patriots, tāpēc vēlas, lai pēc iespējas ātrāk iestātos miers.

Krištals preses konferencē arī sniedza pamatinformāciju par “KVV Group”. Tas ir metāllūžņu savākšanas un pārstrādes, kā arī celtniecības holdings. 2013.gadā uzņēmums ir piegādājis 527 606 tonnas metāllūžņu, ieņēmumi no realizācijas bija 119,8 miljoni eiro, bet tīrā peļņa – 2,558 miljoni eiro. Pērn arī veiktas investīcijas 345 000 eiro apjomā. Bez metāllūžņu biznesa “KVV Group” holdingā darbojas arī celtniecības kompānija “Karbon”, kopējais celtniecības apjoms ir aptuveni viens miljons kvadrātmetru.

2010.gadā, kad “Forbes” nosauca “KVV Group” kā 40.lielāko Ukrainas uzņēmumu, tā ieņēmumi bijuši aptuveni 520 miljoni eiro.

Holdingam pieder arī piestātne Sevastopoles ostā, bet arī LM iegādē būtiska loma bijusi piestātnes esamībai, skaidroja Krištals.

Jautāts, kāpēc nekur nav pieejama publiska informācija par “KVV Group”, Krištals skaidroja, ka tāda līdz šim ir bijusi kompānijas politika. “Tagad, sākot strādāt Eiropas Savienībā, saprotam, ka tiks prasīta maksimāla atklātība, un mēs arī būsim atklāti, sniedzot visu informāciju. Saprotam, kādas ir biznesa atšķirības šeit un tur, un mums labāk patīk tā, kā ir šeit,” piebilda Krištals.

Jau rakstīs, ka tiesības slēgt darījumu par LM pamatražotnes iegādi šonedēļ ieguvis Ukrainas uzņēmums “KVV Group”, kas par LM ir piedāvājis maksāt 107 miljonus eiro, ražošanu uzņēmumā atjaunojot jau šogad. Jau laika posmā no 23.septembra līdz 26.septembrim paredzēts parakstīt pirkuma līgumu, bet starp trim nodrošinātajiem kreditoriem tiktu parakstīts līgums par līdzekļu sadali.

Kopš augusta beigām sarunas par LM pārdošanu notika vairs tikai ar diviem pretendentiem – “KVV Group” un Luksemburgā reģistrēto uzņēmumu “United Group”, kura beneficiārs ir Krievijas miljonārs Igors Šamiss. Šamiss par LM piedāvāja samaksāt 120 miljonus eiro desmit gadu laikā.