Gabals autostāvvietas klājuma un daļa zemes
zem trotuāra vakar pazuda zemes dzīlēs, visticamāk, bojātas kanalizācijas
caurules dēļ tirdzniecības centra “XL Sala” tuvumā, Klaipēdas ielas
atzarā, kas ved uz Dzintara ielu.

Vakar pēcpusdienā iegruvums bija nožogots un,
kad to devās apskatīt “Kurzemes Vārds”, bojājumus jau pētīja
“Liepājas ūdens” avārijas brigāde. Vīri bija atvēruši tuvējo kanalizācijas
aku un atsūknēja tās saturu, lai noskaidrotu, vai bojājums ir saistīts ar
kanalizācijas tīkliem. Faktiski jau pēc dažām minūtēm viņiem vairs nebija
šaubu, ka vainojama ir veca bojāta caurule, no kuras iztek ūdens. Tas izskalo
grunti un ir radījis iegruvumu. Bedre izskatījās apmēram divus metrus dziļa vai
pat vēl dziļāka, iegruvuma platība varētu būt apmēram četri kvadrātmetri.
Turklāt bija redzams, ka izskalota arī grunts zem trotuāra un, ja izskalošana
turpināsies, kādā brīdī var iebrukt arī tas. Taču vakar vēl vīri nezināja, vai
avāriju likvidēs uzreiz vai ķersies pie šī darba piektdien. Vispirms
jānoskaidro, kurā vietā vaurule ir pušu, sacīja atslēdznieks Jānis Brūns.

“Liepājas ūdens” kanalizācijas
nozares vadītājs Genādijs Gusevs vakar pēcpusdienā ap pulksten 16.30 avārijas
vietu vēl nebija paspējis apskatīt un tādēļ par to neko nevarēja pastāstīt.

Šī ir lielākā šogad izskalotā bedre, sprieda
kāds no “Liepājas ūdens” darbiniekiem, piebilstot, ka tādus
iegruvumus likvidēt ir “mūsu ikdiena”. “Vecās rores brūk,
sevišķi tās no betona, kas ir no veciem laikiem,” sacīja J. Brūns.

Atjaunojamu
ūdensvada un kanalizācijas tīklu pilsētā vēl ir ļoti daudz, vakar deputātiem
Pilsētas attīstības komitejas sēdē sacīja “Liepājas ūdens” vadītājs
Andis Dejus. Lai gan pilsētas ūdenssaimniecība atjaunota jau četrās lielās
projektu kārtās un tajā pēdējos 20 gados ieguldīti daudzi miljoni eiro,
“pēc cauruļu garuma vērtējot, no visiem tīkliem nomainīti tikai 20
procenti cauruļu, bet pēc cauruļu tilpuma – atjaunoti 50 procenti
cauruļu”. Ar šiem skaitļiem A. Dejus demonstrēja nepieciešamību
ūdenssaimniecības attīstībā nākamgad turpināt piekto kārtu, izmantojot iespēju
piesaistīt šim mērķim vēl apmēram 1,6 miljonus eiro no Eiropas Savienības
fondiem. Ielu sarakstā, kuru A. Dejus nosauca deputātiem, nule iegruvusī
Klaipēdas iela nebija minēta.