Pa svecītei katrai mirušajai dvēselītei – tāda ir
gadiem sena tradīcija, kas Latvijas un arī Liepājas un tuvējās apkārtnes kapsētās
turpinājās arī šogad.

Likt katrai
dvēselītei vienu svecīti vai izgaismot ar neskaitāmām svecītēm visu sava
piederīgā atdusas vietu? Tāds jautājums jau gadiem ir sirmai kundzei, kas,
sagaidot kārtējo svecīšu vakaru, vēlējās šo jautājumu noskaidrot ar redakcijas
palīdzību. Aptaujājot gan kapsētu pārziņus, gan tradīciju zinātājus,
“Kurzemes Vārds” noskaidroja, ka šis jautājums ir un paliek katra
cilvēka brīva izvēle. Būtiski nav tas, cik svecīšu nolikts, bet gan tas, ka
svecīte mīļajam aizgājējam ir nolikta par zīmi, ka mēs par viņu domājam un viņu
atceramies. Un tā bija arī šogad.  Kā
novēroja “Kurzemes Vārds, bija kapu kopiņas un ģimenes kapi, kuros dega
neskaitāmas liesmiņas, un bija tādi, pie kuriem nolikta viena vienīga liesmiņa.

Ne mazums
liepājnieku vēlējās arī uzzināt, kāpēc šogad pie Centrālkapu vārtiem, līdzīgi
kā tas bijis citus gadus, nevarēja iegādāties skujas kapiņu nosegšanai.
“Vecam cilvēkam ir grūti tās nest no Pētertirgus un arī no tirdziņa, kas
ir Dienvidrietumu rajonā,” teica kāda sirma māmuļa.

 Kapsētu
pārvaldes galvenā grāmatvede Gunta Frēliha  skaidroja, ka nodarboties ar skuju
tirdzniecību nav šīs iestādes pienākums – tā ir komercdarbība. To dara privātie
uzņēmēji, iepriekš to saskaņojot ar Kapsētu pārvaldi. Taču šogad neviens pēc
šāda saskaņojuma nav vērsies. Viņa vēl paskaidroja, ka vienīgie gadījumi, kad
Kapsētu pārvalde palīdz iedzīvotājiem ar skuju sagādāšanu, ir bēres.