Piešķirot pabalstus un nekustamā nodokļa atvieglojumus, deviņas no desmit pārbaudītajām pašvaldībām ir prettiesiski izlietojušas budžeta līdzekļus vismaz 124 tūkstošu eiro apmērā, trešdien žurnālistiem paziņoja Valsts kontroles (VK) pārstāvji. Kļūdas nav konstatētas vien Liepājas pilsētas pašvaldībā.

Valsts kontrole, veicot pārbaudes Jelgavā, Siguldas novadā, Liepājā, Kuldīgā, Rundāles novadā, Kandavas novadā, Daugavpilī, Ludzas novadā, Rēzeknes novadā, secinājusi, ka valstī nav izstrādāta un apstiprināta vienota sociālās palīdzības politika valstī esošās nabadzības mazināšanā, kas nozīmē, ka nepastāv vienota izpratne par to, kā sniedzama sociālā palīdzība.

VK konstatējusi, ka pašvaldībām nav vienota izpratne par sociālās palīdzības pamatprincipiem un sniedzamiem atbalsta veidiem. Tāpat nav vienotas izpratnes par rīcības brīvības izmantošanu trūcīgās ģimenes (personas) statusa piešķiršanu.

“Ja man sociālās palīdzība būtu jāraksturo divos vārdos, tad tie būtu “neizpratne” un “neesamība”,” teica valsts kontroliere Elita Krūmiņa un piebilda, ka jau vairākus gadus netika strādāts ar uzlabojumiem, tas sākts darīt vien pērn. Tāpēc Labklājības ministrijai (LM) nosūtīti 13 ieteikumi situācijas uzlabošanai.

VK norāda, ka pašvaldības politiku veido, izmantojot nepareizu informāciju par sociālās palīdzības veidiem un apmēru. Valsts statistikas pārskatos 2013.gadā neatbilstoši norādīti pabalsti vismaz 223 tūkstošu eiro apmērā.

Kā galvenos kļūdu rašanos iemeslus VK min to, ka sociālie dienesti par ģimenes ienākumiem un materiālo stāvokli nebija pārliecinājušies tiem pieejamās valsts informācijas sistēmās un reģistros.

Vairāku pašvaldību sociālie dienesti nebija pārbaudījuši, vai ģimene (persona) nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības, no metāllužņu pārdošanas, no Lauku atbalsta dienesta saņemtajām subsīdijām.

Tāpat pašvaldību sociālie dienesti nebija pārbaudījuši, vai ģimenei nepieder kapitāla daļas vai lauksaimniecības tehnika.

No Valsts kontroles izlasē 477 iekļautajām ģimenēm no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada aprīļa beigām trūcīgās ģimenes statuss bija spēkā vai bija piešķirts 377 ģimenēm, no tām 121 ģimenei trūcīgās ģimenes statuss bija piešķirts tiesiski.

Savukārt 256 ģimenēm šāds statusu nebija tiesību iegūt.

VK akcentē – jau 2010.gadā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam nabadzības mazināšana tika izcelta kā prioritārs valsts ilgtermiņa rīcības virziens, kura īstenošanai nepieciešama efektīva sociālās palīdzības sistēma.

Tomēr četru gadu laikā šī prioritāte tikusi īstenota, tikai pasūtot pētījumus un gatavojot informatīvos ziņojumus. Tikmēr sociālās palīdzības sniedzējām – pašvaldībām nav vienotas izpratnes par sociālās palīdzības pamatprincipiem un atbalsta veidiem, un pabalstus tās piešķir, kā prot, norāda VK.