Skaļas zvanu dunoņas pavadījumā pagājušās nedēļas nogalē
Rucavā iesākās trešā vēstures konference “Rucava iz senatnes”. Šoreiz
lektori stāstīja par pašvaldības bagātīgajām podniecības tradīcijām. Pasākuma
noslēgumā ikviens varēja iemēģināt roku māla trauku un rotājumu veidošanā.

“Filozofs
Cicerons ir teicis: “Nezināt to, kas noticis pirms tavas dzimšanas, nozīmē
nekad nekļūt pieaugušam.” Bieži uzskatāms, ka vēstures faktus, likumsakarības,
tradīcijas cilvēks apgūst skolā. Bet, manuprāt, savas tuvējās apkārtnes,
dzimtas izzināšana sākas ar stāstiem ģimenē,” konferences viesiem sacīja
Rucavas novada vadītāja Inese Šusta. “Arī man vēl tagad siltā, mīļā atmiņā
ir sarunas ar manu vecomammu. Atmiņu stāsti par Paurupes notikumiem ļoti cieši
saaudās ar visas tautas notikumiem, jo reti kurai dzimtai gāja garām valsts un
Eiropas svarīgākie notikumi.”

Podniecības temats
konferencē tika apskatīts ne bez pamata, norāda priekšsēdētāja. Šo tradīciju
saknes novadā plešas vairāku gadsimtu garumā.

Sarunā ar “Kurzemes
Vārdu” tam piekrīt arī etnogrāfiskās mājas “Zvanītāji” vadītāja
Sandra Aigare. “Savulaik ir bijuši daudz dižo meistaru, un cenšamies to
pamazām atjaunot. Mums ir savs skolēnu keramikas pulciņš.”

Netālu no Kultūras
nama zāles uz galda bija nolikti dažnedažādi krāsaini bērnu meistarstiķi. Starp
tiem bija atrodami bilžu rāmīši, stilizētas dzīvnieku figūras un vienkārši, bet
krāšņi, trauki. “Tradicionāli tas nav – viņi spēlējas ar mālu –, bet, to
darot, ar laiku, iespējams, varētu rasties arī interese par senajām tradīcijām,
par kurām arī būtu jāstāsta,” spriež S. Aigare.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13. aprīļa numurā.

#kvards-20150413-06#

47Skatīt galeriju