Augusts Latvijas jauno laiku vēsturē ir
bijis saspringts laiks. Pirms divdesmit četriem gadiem Padomju Savienībā notika
augusta pučs.

Tas bija neveiksmīgs valsts apvērsuma
mēģinājums ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu, izbeigt viņa uzsākto
valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas
paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. Latvijā tas paātrināja
ceļu uz neatkarību un pavēra iespēju pašiem lemt savu likteni. 19. augusta
rītā Latvijas Republikas Augstākā padome un Ministru padome paziņoja, ka
uzskata Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteju par nelikumīgu veidojumu, kuram nav
nekādu pilnvaru Latvijas teritorijā. Pilsoņi tika aicināti nesadarboties ar to
un īstenot nevardarbīgu pretošanos. Situācija draudēja ar bruņota konflikta
izcelšanos. Satraukuma pilns bija brīdis, kad Latvijas televīzija pārtrauca
savus raidījumus, labi, ka iedzīvotāji varēja klausīties Latvijas radio, kas
turpināja raidīt visā valsts teritorijā no slepena raidītāja.

Liepājas muzeja filiālē K. Ukstiņa ielā
iekārtots stends ar fotogrāfijām par 1991. gada augusta dienu notikumiem.
Mūsdienu jaunatnei šie notikumi ir jāatgādina. Liepājas muzeja galvenā
speciāliste Sandra Šēniņa pastāsta, ka skolēnu ekskursijas vairāk notiek
janvārī, kad ir barikāžu laika atceres pasākumi. Tāpat 9. klašu skolēni, kā arī
vidusskolas klašu audzēkņi nāk lūgt muzeja speciālistu palīdzību tad, kad
viņiem jāizstrādā projekts par Latvijas neatkarības atgūšanas tēmu vai jāraksta
zinātniski pētnieciskais darbs.

Šobrīd Liepājas muzeja filiālē brīvības alku motīvs
ieskanas izstādē “Baltas lapas”. Tā kā nākamgad augusta pučam būs 25
gadu, tad jau tagad tiek domāts par pasākumu plānu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22. augusta numurā.

#kvards-20150822-01#