Kā vēl labāk pavadīt laiku un atveldzēties, ja ne baudot ūdens priekus. Jūra, protams, ir pieejama ikvienam, taču ne katrs grib un var līdz tai aizbraukt. Tāpēc šoreiz “Kurzemes Vārds” devās uzzināt par peldvietām Liepājas rajonā. Dubeņu grantskarjerā agrā pēcpusdienā cilvēku ir maz. “Vairāk sarodas vakaros vai brīvdienās,” paskaidroja trīs vienīgās tur sastaptās meitenes. Daudzus viesus, iespējams, aizbaida privātīpašuma zīme vai apzīmējums “Nikns suns”. “Kādreiz šeit iekasēja maksu par peldēšanos – 20 santīmu par reizi,” meitenes stāsta,” taču šosezon tā vairs nav.”

Aptaujātās meitenes šeit peldas bieži un vietu nemaina: “Mēs peldamies vairākas reizes dienā, mums šeit patīk un doties līdz jūrai vajadzību nejūtam.” Viņas gan atzīst, ka ne visas vietas grantskarjerā ir drošas un ne visur peldēties ir patīkami, piemēram, vienā galā ir pārāk daudz ūdenszāļu, ļoti daudz akmeņu un dziļas vietas. “Kādreiz šeit bija arī tramplīns, taču to nācās noņemt pēc negadījuma, kad kāds puisis, no tā lecot, sasitās pret akmeņiem karjeras gultnē un guva nopietnas traumas.”

Puse grantskarjera ir Grobiņas pagasta pašvaldības īpašumā un puse ir privatizēta. Meitenes par labāko pusi atzina tieši privatizēto daļu, jo tur neesot tik dziļš un arī ūdens ir tīrāks. Tur iekārtota skatam tīkama tualete, vairāki šūpuļtīkli pie kokiem, ugunskura vietas, soliņi. Tuvāk saimnieku mājai ir arī nojumīte, kur varot ko konkrētāk sarunāt arī par ūdens motocikliem un citām iespējām grantskarjerā.

“Dubeņu grantskarjers ir jauki iekārtota, laba peldvieta grobiņniekiem, un man par šo vietu ir tikai labas atsauksmes,” apgalvo Aivars Priedols, Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētājs.  

Vēl derētu tramplīns

Plienkalnu ūdenskrātuve Medzes pagastā, kas ierīkota bijušajās dolomīta raktuvēs, ir viena no iecienītākajām atpūtas vietām Liepājas rajonā. Šeit ir iespējami arī dažādi pakalpojumi, piemēram, laivu noma, telšu vietas, piknika rīkošana. Šo vietu nomā SIA “Senkrasti” un regulāri Medzes pagastam iesniedz atskaiti par savu darbu.       

“Kurzemes Vārds” Plienkalnos sastapa vairākus jauniešus, kuri tur nakšņojuši. Viņi pastāstīja, ka ir ļoti apmierināti gan ar vietu, gan ar ūdeni. Te esot laba vieta, kur atbraukt kopā ar draugiem. Arī dažus soļus tālāk sastaptais pāris atzina, ka ūdens ir tīrs, tikai pietrūkstot tramplīna lielākai jautrībai.

Mums par pārsteigumu neviens nezināja šīs labiekārtotās vietas īpašniekus, tāpēc jautājām SIA “Senkrasti”, kāpēc viņi sevi tik maz popularizē. “Mēs šo vietu nomājam jau divus gadus, taču pagaidām vēl visi dokumenti nav līdz galam nokārtoti,” paskaidroja uzņēmuma direktore Inta Kokina. Direktore atzīst, ka darba vēl pietiekami, piemēram, jāizveido servisa māja ar ērtākām ģērbtuvēm un dušām, kā arī treileru novietne. Lielāku drošību Plienkalnos garantē arī apsardzes firma “Spīdola”. 

Upsēdē ekstrēma publika

Bijušo grantskarjeru pie Upsēdes Sakas novadā apsaimnieko valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Tā ir maza, omulīga vietiņa meža vidū, ūdens ir tīrs. Taču tās apsaimniekošanai ir nepieciešamas īpaši lielas pūles, apgalvo Armands Milzarājs, Dienvidkurzemes mežsaimniecības Akmeņraga iecirkņa vadītājs. “Mums ir visai ekstrēma publika. Mēs esam tur uzcēluši tualetes, ģērbtuves, galdus un soliņus, taču ar laiku tie tiek izdemolēti,” viņš skaidro. Lai regulāri atjaunotu izpostītās vietas, ir nepieciešamas lielas finanses, tāpēc pašlaik VAS “Latvijas valsts meži” izsludinājusi konkursu, meklējot uzņēmējus, kuri varētu labiekārtojumu atjaunot. A.Milzarājs uzsver, ka grantskarjera apkārtnē pašlaik nav un arī netiks ieviests neviens maksas pakalpojums, šo vietu “Latvijas valsts meži” vēlas veidot ērtu un pieejamu ikvienam.

Savukārt atklātais baseins kaimiņos, Vērgales pagasta centrā, vairs neesot tik iecienīts kā kādreiz, “Kurzemes Vārds” uzzināja pašvaldībā. Vasaras sezonā par iemīļotāko peldēšanās vietu cilvēki izvēloties jūru. 80.gados celtais peldbaseins galvenokārt tika izmantots sporta pasākumiem. Bet tagad tā uzturēšanas izmaksas atzītas par pārāk lielām un vajadzība pēc tā esot pārāk maza, lai šo vietu labiekārtotu un padarītu jaukāku vietējiem iedzīvotājiem. Turklāt Vērgales pagastā esot vēl kāda samērā jauka vietiņa, ūdenskrātuve Ventspils šosejas malā, taču arī ar šo vietu pašvaldība lielus plānus nesaistot, neesot paredzēts to speciāli iekārtot un pielāgot.

Tikai zivis netraucēt!

Gramzdas karjeru, lielāko ūdenskrātuvi Gramzdā, savā īpašumā ir ieguvis Jānis Lūsis. Jau vairākus gadus šis lielais ūdens spogulis ir privatizēts, taču ļaudīm nav slēgts, tāda bija vienošanās starp viņu un Gramzdas Pagasta padomi. Pirms vairākiem gadiem par šo vietu notikušas asas debates – gramzdenieki bija pret vietas privatizēšanu, taču protesti bija bezspēcīgi pret valsts likumdošanu, un iebildumi netika ņemti vērā, stāsta Gramzdas Pagasta padomes priekšsēdētājs Augustins Eidejus. Pagaidām šī ūdenskrātuve nav reģistrēta kā peldētava, un arī nekādu maksas pakalpojumu šajā vietā nav.

“Šī vieta ir pieejama ikvienam, es nekādas brīdinājuma zīmes neesmu uzstādījis,” stāsta Jānis Lūsis. “Es pats regulāri peldos šajā dīķī, ūdens ir labs, un zivju ir daudz. Tātad sanāk arī laba makšķerēšana.” Vienīgais, pret ko saimnieks iebilst, ir motorlaivas, jo tās var aizbaidīt zivis, citādi viesi ūdenskrātuvē var justies ērti.

Prūšu ūdenskrātuve Virgas pagastā ir paredzēta vienīgi makšķerēšanai. Toties šeit ir iespējams iegādāties makšķerēšanas licenci un arī zveja solās būt laba. “Mums trūkst līdzekļu, lai šo vietu pārveidotu par peldēšanās zonu, tam ir nepieciešamas augstas sanitārās normas, drošība, atbilstoša ūdens tīrība un uzraudzība,” stāsta Virgas pašvaldības vadītāja Ruta Balode. Pašreiz pašvaldības plānos neietilpstot šīs vietas pārveidošana, taču R.Balode atzīst, ka, ja darbotos finansējuma piesaistes programma, kurai šādus darbus piesaistīt, tad šāda doma ir apsverama. “Šajā pusē ir ūdens trūkums, upju nav, peldvietu trūkst,” piebilst pašvaldības vadītāja.  

Drošību vērtē visaugstāk

Aizputes peldētava tiek atzīta par vienu no labākajām vietām Aizputes pusē. Peldētava atrodas Aizputes pilsētas teritorijā, braucot uz Kazdangu, labajā pusē. “Tas ir milzīgs dīķis, kuru mēs regulāri pārbaudām aptuveni trīs līdz četras reizes dienā,” stāsta Aivars Admidiņš, Aizputes Pilsētas domes dežūrnodaļas vadītājs. Ar šo vietu lieli labiekārtošanas plāni nesaistoties, taču mazi sīkumi gan apmeklētāju ērtībai ir paredzēti. “Ja ir nepieciešams, mēs uzstādām volejbola tīklu, regulāri gādājam, lai cilvēkiem būtu mierīgi un droši.” A.Admidiņš atzīst, ka nakts pasākumi ar teltīm šeit notiek visai bieži, tāpēc arī vajadzība pēc uzraudzības ir liela. “Nepieciešamības gadījumam mēs esam pasākumu rīkotājiem atstājuši ārkārtas dienestu telefona numurus.”

Aizputes pusē esot vēl divas samērā labas peldvietas – Ķikuļu ezers un Kūdras purvs. Ķikuļu ezers esot iecienīts, par šo vietu atbildīgs ir Aizputes pagasts, savukārt Kūdras purvs ir nomaļa vietiņa, īpaši iecienīta makšķernieku vidū. 

Dace Lūkasa,
“Kurzemes Vārds” 

Uzziņai
* Peldūdeņu paraugu ņemšanas vietas Liepājas rajonā 2008.gadā: Bernāti, pilsētas peldvieta Aizputē, Pape, pludmale pie Jūrakmens Pāvilostā, pludmale pie mola Pāvilostā, Ziemupe.
* Pēdējās pārbaudes veiktas 28., 29.jūlijā.
* Pārbaudītās vietas ir atbilstošas ūdens kvalitātes normām.
Pēc Sabiedrības veselības aģentūras ziņām

Lielajā Dubeņu grantskarjerā Baiba Balka (no kreisās), Kristīne un Elīne Valpeiteres parasti peldas vismaz trīs reizes dienā.