Saruna ar izglītības speciālistēm par tuvā darba posma aktualitātēm

Zinības un skolotāji, kas tās māca

“Jaunajā mācību gadā skolu tīkls ir palicis tāds pats kā iepriekš,” sacīja Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova. Viens būtisks jaunums tomēr ir. Karostas pamatskolā izveidota pirmā klasīte. Tajā bērni mācīsies pēc pamatizglītības programmas latviešu valodā. Tā dod iespēju Karostas un Tosmares pašiem mazākajiem skolēniem mācīties tuvāk savām mājām. Tas ir sākums, veidojot Karostas  pamatskolu par tādu mācību iestādi, kurā bērni apgūst vispārizglītojošo pamatskolas programmu.

“Pēc provizoriskiem datiem, šoruden skolas gaitas pirmajā klasē uzsāks vairāk nekā 800 bērnu, kas ir apmēram tikpat liels skaits kā pērn,” sacīja Izglītības pārvaldes vadītāja. Arī visās pilsētas vidusskolās nokomplektētas 10.klases. Mācības uzsāks apmēram 650 skolēnu.

Jaunais mācību gads ir zīmīgs ar to, ka vidusskolās sāk ieviest jaunos vidusskolas standartus. Tas notiks pakāpeniski. Pēc šo standartu prasībām ar 1.septembri strādās fizikas, ķīmijas, bioloģijas, matemātikas, informātikas, dabas zinību un sporta skolotāji 10.klasēs. 11. un 12. klases turpinās mācības kā iepriekšējos gados. Jaunais standarts nozīmē, ka tas ir citāds mācību saturs, kas prasa citādas metodes. Un šie ir tie priekšmeti, kuros jaunais mācību saturs ir izstrādāts un aprobēts. Mūsu pilsētā eksperimentālās skolas bija 1.ģimnāzija un Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskola. Visi priekšmetu skolotāji, kas māca šīs zinības, ir piedalījušies kursos, lai strādātu atbilstoši jaunajām prasībām. Skolas ir saņēmušas arī metodiskos materiālus.

Skolās papildina materiāli tehniskā bāzi, un aizvien vairāk mūsu bērnu var apgūt mācību vielu, kopā ar skolotājam strādājot ar moderniem video projektoriem, izmantojot jaunas datorprogrammas un interaktīvās tāfeles. Līdzekļus skolas iegūst, gan piedaloties projektos, gan plānojot savus budžeta līdzekļus, kā, piemēram, Speciālā intenātpamatskola, Internātpamatskola un  8.vidusskola.

“Liepājā mācību priekšmetu skolotāju skolās netrūkst. Bet ir jārēķinās, ka mācību iestādēs strādā ilggadēji pedagogi, kuri jau gadiem māca savu priekšmetu. Lai arī jaunajiem pedagogiem nav vakanču, viņi tomēr ir ļoti vajadzīgi. Ja kāds no pieredzējušajiem, piemēram, fizikas skolotājs, aiziet no darba, viņa vietā jaunā nav,” skolotāju kadru problēmu mūsu pilsētā izskaidroja L.Molčanova. Līdz ar to ir ļoti būtiski, ka Liepāja iesaistījusies Eiropas programmā mērķstipendiju saņemšanai. Mūsu pilsētā skolotāji var pieteikties mērķstipendijām prioritārajos mācību priekšmetos. Tas šo prioritāro mācību priekšmetu skolotājiem ļaus atkarībā no slodzes saņemt stipendiju no 65 līdz 150 latiem.

Ludmila Molčanova informēja, ka pašlaik esot citas raizes –nepieciešami pirmsskolas mācību iestāžu pedagogi bērnudārzos. Tā kā tagadējie normatīvie akti to atļauj, tad bērnudārzos var strādāt un tiek gaidīti speciālisti ar sākumskolas pedagoga izglītību.

Talantīgajiem, draiskajiem un ne tik paklausīgajiem

Viņi ir tik dažādi – tie zēni un meitenes, kas 1.septembrī sēdīsies skolas solos. Katrs ir ar savām spējām, talantiem, interesēm, mācību vielas uztveri. Un skola ir tā vieta, kur ir jādomā, kā katram no viņiem dot iespēju izpausties, iekļauties un mācīties, lai iegūtu dzīvei nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas.

“Mums šajā mācību gadā par prioritāti izvirzīts darbs ar spējīgajiem bērniem. Pērn jau sekmīgi sadarbībā ar Latvijas Universitātes mācībspēkiem notika nodarbības jauno ķīmiķu skolā. Tās noteikti turpināsim, tāpat jaunie ķīmiķi apgūs šo priekšmetu angļu valodā. Jaunums – būs tādas pašas jauno talantu skolas audzēkņiem, kuriem ir pastiprināta interese par fiziku un bioloģiju,” informēja Izglītības pārvaldes Pedagoģijas nodaļas vadītāja Alda Ķestere. Viņa sacīja, ka arī skolotājiem ir jābūt vērīgiem pret saviem audzēkņiem jau mazākajās klasēs, lai redzētu un novērtētu viņu spējas un noteiktu, kā tās attīstīt.

Turpinot integrēt bērnus ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošajās skolās, 11.vidusskolā sāks īstenot speciālās izglītības programmu bērniem ar valodas traucējumiem krievu valodā, lai attīstītu viņu valodu. Klasē būs mazāks bērnu skaits, ar viņiem strādās speciālisti logopēdi. Tādu programmu latviešu bērniem īsteno 15.vidusskolā. Speciālās programmas ir arī citās mācību iestādēs – 3.pamatskolā, Internātpamatskolā, Kristīgajā sākumskolā, 8.vidusskolā. Šis darbs jāturpina un jāpilnveido.

Svarīga ir skolas sadarbība ar vecākiem. Tāpēc domāts par to, lai mūsu vecāki iepazītu arī citu pilsētu pieredzi. Ir iecerēts Skolas padomju priekšsēdētāju brauciens uz citām skolām pieredzes gūšanai.

“Darbs ar ģimeni visu laiku ir bijis mūsu uzmanības centrā. Tāpēc arī šajā mācību gadā akcentu liksim ne tikai uz klašu audzinātāju darbu, bet arī uz to, lai strādātu kompleksi – speciālisti, atbalsta grupas, arī bērnu ģimenes,” sacīja speciāliste bērnu tiesību jautājumos Dace Liņķe. Viņa sacīja, ka aizvien vairāk tiekot domāts, kā skolās risināt konflikta situācijas.  Jo nav nekāds retums lielākas vai mazākas nesaskaņas vietā, kur uzturas tik dažādi cilvēki. Tāpēc šovasar pedagogi turpināja mācīties par mediatoriem. Tas ir cilvēks, kas palīdz samierināt konfliktējošās puses. Sākumā tādas iemaņas apguva tikai trīs speciālisti, bet tagad mediators būs katrā skolā, un viņam tagad jāmāca mediatori no skolēnu vidus, lai arī viņi mācētu risināt savas problēmas. Jo strīdam ir jāizbeidzas, un abām pusēm ir jābūt apmierinātām ar risinājumu.

Telefonzvani, jautājumi un atbildes

Katrs, kam, skolas laiku gaidot, radies kāds sasāpējis jautājums, pagājušajā nedēļā varēja piezvanīt “Kurzemes Vārda” redakcijai, lai uzdotu savu jautājumu un saņemtu speciālista atbildi.

Uzziņai

Šoruden mācības Liepājas pilsētā notiks:
1.ģimnāzijā
A.Puškina 2.vidusskolā
3.pamatskolā
Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolā
Raiņa 6.vidusskolā
7.vidusskolā
8.vidusskolā
J.Čakstes 10.vidusskolā
11.vidusskolā
12.vidusskolā
15.vidusskolā
Vakara un maiņu vidusskolā
Karostas pamatskolā
Centra pamatskolā
Ezerkrasta sākumskolā
Internātpamatskolā
Speciālajā internātpamatskolā
Kristīgajā sākumskolā – pirmsskolas izglītības iestādē

Skolas pašlaik pošas audzēkņu uzņemšanai. Ieskats Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolas telpās.

– Kāds liktenis gaida 11.vidusskolu? 
Ludmila Molčanova: – 11.vidusskola strādā atbilstoši savām licencētajām programmām, darbs rit normālā režīmā. Pēc provizoriskiem datiem, ir zināms, ka izveidota viena desmitā klase, un arī 1.klase ir viena.

– Mans mazdēls ik pa laikam saka, ka nenotiek tāda stunda un tad atkal cita, skolotājs vai nu kādos kursos vai slims. Bet tas taču mudina skolēnus uz klaiņošanu, ne visi ir tik apzinīgi, ka rātni nosēdēs un gaidīs nākamo stundu.
L.M.: – Tas ir ļoti aktuāls jautājums. varu informēt, ka Liepājā veido jaunu eksperimentālo projektu – “Stundu aizstāšanas dienests”. Domāts, ka tas varētu sākt darboties jau šajā mācību gadā. Projekta būtība ir nodrošināt Liepājas vispārizglītojošo skolu mācību stundu nepārtrauktu norisi skolotāja slimības, tālākizglītības vai citos gadījumos, kuru dēļ skolotājs nespēj vadīt mācību stundas. Par skolotāju aizstājējiem var pieteikties Liepājas Universitātes studenti, skolotāji, kuri atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, pilsētas pensionētie skolotāji.

Darbība “Stundu aizstāšanas dienestā” ir brīvprātīga. Taču studentiem astoņas aizstātās mācību stundas tiks novērtētas ar 1 kredītpunktu praksē, savukārt skolotājiem, kuri atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā un Liepājas pilsētas pensionētajiem skolotājiem par 8 aizvietotajām mācību stundām izsniegs Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes sertifikātu.

– Pašlaik publiski apspriež pilsētas izglītības stratēģijas projektu. Kā vecāki var zināt, kāda pamatizglītības programma tiek īstenota, ja pilsētā ir piedāvātas 34 programmas?
L.M.: – Izglītības stratēģijas projekts ir pieejams Izglītības pārvaldes mājaslapā www.lip.lv. Varu paskaidrot, ka pamatizglītībā tiek īstenota pamatizglītības programma valsts un mazākumtautību valodās. Šajā posmā nav citu pamatizglītības programmu. Sīkāku informāciju var iegūt, aizejot uz sava bērna mācību iestādi, turklāt ir skolas, kurām ir speciālas dienasgrāmatas, kā arī informatīvie stendi.

– Skolas grāmatas taču ir jādod skolai, tad kāpēc vēl prasa, lai tās pērk vecāki?
L.M.: – Mācību grāmatu iegādei līdzekļus dod valsts un pašvaldība. Ministru kabineta noteikumi arī paredz, ka vecāki jau pavasarī jāinformē, kādus mācību līdzekļus saņems no skolas, un, ja ir kas vēl vajadzīgs, tad konkrēti jānosaka, ko vēl vajadzēs iegādāties. Lai neveidotos situācija, ka pirms jaunā mācību gada kaut kas pēkšņi jāpērk. 15.vidusskola, piemēram, dod visiem pamatskolas klašu grupu skolēniem visas mācību grāmatas. Taču, ka patvarīgi iedomājas, redz, ir iznākusi tāda skaista grāmata un mēs no tās mācīsimies, tā nedrīkst darīt. Grāmatas ir dārgas, un nauda ir jātaupa.

– Gribu runāt par sporta skolotāju attieksmi. Protams, skolēni klasē ir dažādi, un ir ļoti sāpīgi, ja skolotājs visu priekšā bērnam tā arī pasaka: “Tu labāk pasēdi malā, jo tevis dēļ komanda atkal zaudēs!” Cik zinu, tā rīkojas ne viens vien sporta skolotājs.
Alda Ķestere: – Sporta stunda ir diezgan sarežģīta no vairākiem viedokļiem – gan vērtēšanas, gan piedalīšanās ziņā. Reizēm bērns patiešām ir aizmirsis tērpu mājās, citreiz tā ir tikai atrunāšanās, vēl citreiz viņš vispār neatnāk uz stundu. Ir bērniem kompleksi, ir veselības un svara problēmas. Un tādēļ pārvalde kopā ar Sporta skolotāju metodisko apvienību vienojās izstrādāt  vienotu vērtēšanas sistēmu, kā rīkoties katrā no šiem gadījumiem, kādu ielikt atzīmi gan par sasniegto, ne tikai par rezultātu, kā motivēt skolēnu piedalīties sporta stundā. 

– Bērni starpbrīžos kaujas, strīdas, bet skolotāji tam nepievērš uzmanību. Kam jārūpējas par kārtību skolā?
 L.M.: – Par kārtību skolā rūpējas pedagogi. Taču gribu vērst uzmanību uz to, ka mācību iestādēs ir ļoti daudz cilvēku. Tāpēc arī medicīnas māsai, arī sociālajam pedagogam, arī priekšmeta skolotājam ir jāpievērš uzmanība situācijai, nevis par bērnu samierināšanu jādomā tikai attiecīgās klases audzinātājam. 

– Skolotājiem palielina algu, bet kārtības skolās un ārpus tām nav nekādas. Kas kontrolē skolotāju darbu?
A.Ķ.: – Skolotāju darbu pārrauga skolas vadītāji.

– Lai bērni nejustu atstumtību, ka viens ir bagāts, cits – ne tik ļoti, vajadzētu ieviest skolēnu formas tērpu.
A.Ķ.: – Šis jautājums jārisina katrai skolai. Ir vajadzīga visu pušu – gan skolas, gan skolēnu, gan viņu ģimeņu ieinteresētība. Arī formas tērps nav nekas lēts, īpaši tad, ja vēl vajag gan rudens un pavasara drēbes, gan ziemas apģērbu. Varbūt, ka mācību iestādes var padomāt par kādu vienotu elementu, detaļu svētkiem vai ikdienai.

– Bērni bieži vēršas pret saviem vienaudžiem. Kas bērnu aizstāv, kamēr viņš ir skolā?
Dace Liņķe: – Katrs skolotājs ir bērna aizstāvis. Jebkurš pedagogs ir tiesīgs strādāt ar bērniem tikai tad, ja viņš vadās pēc “Bērnu tiesību aizsardzības likuma” normām. Tad vēl katrā skolā ir atbalsta personāls – sociālais pedagogs un psihologs. 

– Cik skolās Latvijas vēsture tiek mācīta kā atsevišķs priekšmets?
L.M.: – 6., 2., 12. un 7. vidusskolā.

– Kāda ir procentuālā attiecība starp mācību priekšmetiem latviešu un krievu valodā krievu skolās?
L.M.: – Attiecība ir valsts noteikta, un tas procents ir atbilstošs licencētajai programmai.

– Kādā valodā tagad mācās Jūrniecības koledžā?
L.M.: – Oficiāli mācībām jānotiek valsts valodā. Ja ir kādi iebildumi vai zināmi konkrēti gadījumi, ka šīs prasības tiek pārkāptas, var vērsties pie koledžas direktora, kā arī Izglītības valsts inspekcijā vai Valodas inspekcijā.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Ludmila Molčanova: “Grāmatas ir dārgas, un nauda ir jātaupa.”

Alda Ķestere: “Skolotāju darbu pārrauga skolas vadītāji.”

Dace Liņķe: “Skolotājs ir bērna aizstāvis.”