Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Aizputes novada maciņš ir kļuvis nedaudz plānāks, tādēļ bijusi jāveic tēriņu cirpšana teju visās pašvaldības iestādēs. Process neesot bijis viegls, bet galu galā nonākts pie nulles budžeta.

Sākotnēji, pētot Aizputes novada šā gada finanšu plānu, rodas iespaids, ka budžetā tomēr ir neliels deficīts. Ieņēmumu sadaļā iezīmēti 8,3 miljoni eiro, savukārt pie izdevumiem plānoti 8,4 miljoni eiro. Taču, ieņēmumiem pieliekot klāt atlikumu no pērnā gada, tiek iegūts nulles budžets, pēc kura pašvaldība arī tiekusies. No pagājušā gada palikuši pāri vairāk nekā 470 tūkstoši eiro. “Neesam jau Rīga, lai veidotu budžetu ar deficītu,” smaidot saka Aizputes Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Grasmanis. “Bija darbi, kurus neizdevās īstenot, tādēļ arī nauda palika pāri. Piemēram, autobusus, kurus iegādājāmies šogad, iepriekš nesaņēmām, jo piegādātājs kavējās.” No atlikušās naudas 25 tūkstoši eiro atvēlēti Eiropas Savienības projektu līdzfinansēšanai, savukārt 15 tūkstoši – mērķdotācijām.

Taču, lai iegūtu budžetu pa nullēm, bijis jāķeras klāt pie šķērēšanas. “Ieguldījām lielu darbu, lai budžets būtu sabalansēts. Pie tā strādājām kopā ar pašvaldības iestādēm jau no novembra. Saņēmām iestāžu plānus, aicinājām vadītājus skaidrot tēriņu nepieciešamību. Vēlmes diemžēl bija lielākas par mūsu iespējām,” skaidro J. Grasmanis. Ņemot vērā ilgo budžeta vētīšanas procesu, uz visiem iebildumiem rastas atbildes. “Neviens skaļi nepārmeta. Par rūgtumu, kas būtu palicis, arī nekas nav dzirdēts,” saka priekšsēdētāja vietnieks.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14.marta numurā.

#kvards-20160314-06#