No 500 līdz 1000 gadu vecs varētu būt nesen uz Cīravas senlietu krātuvi atgādātais graudberzis, ko no Jansonu mājām atveda Osvalds Ķeris, pastāstīja Senlietu krātuves vadītāja Gunta Leja. Graudberzi jau paguvuši papētīt arī Petroglifu centra speciālisti. Graudberzis ir akmens ar iedobi, kur ļaudis pirms daudziem gadsimtiem berza graudus miltos.

Visā Latvijā tādu vairs ir tikai ap 50. Liepājas rajonā – divi. Viens no graudberžiem, kas datēts ar 9.gadsimtu, atrodas Liepājas muzejā, otrs tagad papildina Cīravas senlietu krātuvi. Trešais graudberzis it kā bijis manīts Priekules pagasta “Gravas Sudmaļos”, taču tur vairs nav atrodams.

Ar graudberzi iepazinās arī Petroglifu centra speciālisti, un centra vadītājs Māris Grīnbergs pieļāvis iespēju, ka atrastais akmens paralēli kalpojis arī upurēšanas vajadzībām, proti, tādējādi latviešu senči centās pielabināties savām dievībām.

Petroglifu centra speciālisti secinājuši, ka Cīravas graudberža garums ir 47 centimetri, platums – 33 cm, augstums – 19 cm, savukārt apkārtmērs – 1,30 metri. Akmens izberzums atzīts kā pārliecinošs un kvalitatīvs, 33×25,5 cm dziļš, un atradums uzskatāms par vienu no retajiem graudberžiem Dienvidkurzemē.

Sīkāk par Cīravas senlietu krātuvi un apmeklēšanas iespējām laikraksta “Kurzemes Vārds” 26.septembra numurā raksta Viktors Ulberts.

Akmens graudberzis atzīts par vērtīgu eksponātu un tagad atrodas Cīravas senlietu krātuvē.