Kaut arī neviens notverts netika, pagājušajā sestdienā pamatīgi trūkties dabūja tie bebri, kuri par savu dzīvesvietu bija izraudzījušies Dubeņu dīķa novadgrāvi. To dambji tika iznīcināti, bet paši bebri dabūja mukt, ko vien pleznas nes, kad to alas izošņāja un iemītniekus iztrenkāja medību suns.

Būvē pēc sava prāta

Bebru sabūvēto dambju dēļ Dubeņu dīķa novadgrāvis jau ilgu laiku bija pilns ar ūdeni. Mežs tā tuvumā sāka pārpurvoties, tuvējo māju iedzīvotāji vairs nevarēja izmantot pagrabus, jo tie piesūcās pilni ar ūdeni.

Grauzējs bebrs ir labs būvētājs. Ar priekžobiem tas zarus cērt kā ar cirvi un no tiem būvē aizsprostus uz upītēm un strautiem, kā arī būvē mājokļus.

Un, tā kā Grobiņas pagasta pašvaldība iegādājusies jaudīgu daudzfunkcionālu traktortehniku, to lika lietā arī bebru nedarbu likvidēšanai. Traktora vadītājs Aigars Gedovius pārliecinājās, ka Dubeņu dīķa novadgrāvī bebri bija labi un pamatīgi iekārtojušies. Dienas laikā vajadzēja izjaukt kopumā 10 aizsprostus, kas neļāva ūdenim aizplūst prom. Bebram ir pa prātam, ka zem ūdens ir viņa alas, bet pārējai apkārtējai dabai un cilvēkiem gan ne.

Jaudīgā traktora ceļamkrāna strēle brīžiem ar grūtībām spēja izraut kumosu no pamatīgajiem zaru sanesumiem. Vīri jokoja, ka celtniekiem bebrus vajadzētu ņemt par piemēru. Jo dambji no dažādiem zariem un koku atlūzām būvēti tik pamatīgi, ka ne lāsīte netek cauri. Ja bebru varētu nolīgt par jumiķi, kvalitāte būtu garantēta. Taču šis dzīvnieks diemžēl būvniecības licences neizņem un būvējās pēc sava prāta, tāpēc vajag iejaukties.

Suns palīdz atrast

Lai vai cik bebra būvējums ir stiprs, tomēr traktora dzelzs žokļiem tas pretī nespēja turēties, un ūdens no grāvja aizplūda lielā ātrumā. Līmenis nokritās apmēram par metru. Un tad jau kļuva redzamas bebru alas.

Grauzējus, kuri tur savairojušies lielā daudzumā, tvarstīt bija ieradies mednieks Aigars Siņicins kopā ar uzticamo sunīti Teironu, ar kura palīdzību notverts ne viens vien bebrs. Savukārt Māris Kampars bija šāvēja lomā, viņam vajadzēja raidīt skrošu lādiņu bebra rumpī, kad Teirons to iztriektu no alas. Un suns uzticīgi darīja savu darbu. Viņš uzreiz sāka riet un trīcēt no uzbudinājuma, kad sajuta alā bebru, un metās tur iekšā. Diemžēl bebriem vairākkārt izdevās izslīdēt, nepienākot pa šāvienam.

“Lai vai cik drakoniski tas skanētu, šis ir vienīgais veids, kā efektīvi tvarstīt bebrus. Bez suņa medniekam ir dienām ilgi jāvaktē dzīvnieks, kurš ir ļoti piesardzīgs, dambjus veido galvenokārt naktī un, manot briesmas, alā notup trīs dienas. Bez suņa cilvēkam viņu atrast nav iespējams,” skaidroja A.Siņicins. Bez tam bebru medības ir nogurdinošs un ilgs process. Tikai tas, kurš pats tajā nav piedalījies, var brīnīties, kāpēc mednieki nav visus bebrus jau sen izšāvuši.

Arī šoreiz pašiem bebriem izdevās izsprukt cauri ar nāves bailēm. Skaidrs gan, ka agrāk vai vēlāk viņi atkal ķersies klāt pie aizsprostu veidošanas. A.Gedovius pastāstīja, ka cilvēka atraktu spraugu aizsprostā bebrs aiztaisa ciet nedēļas laikā. Tiesa, pavisam likvidētus dambjus bebri nemēdzot atjaunot, bet veido jaunus kaut kur tuvumā. Bet vismaz kādu laiku novadgrāvja apkārtne nepārplūdīs.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Māris Kampars ar Aigara Siņicina ņipro sunīti Teironu, kas bezbailīgi līda iekšā bebru alās un trenca tos laukā.