Piektdien Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde ”Kultūras pārvalde” (Liepājas Kultūras pārvalde) LR Kultūras Ministrijā iesniedza savu sagatavoto pietikumu Eiropas Kultūras galvaspilsētas nacionālās atlases konkursam. Liepāja konkursā kandidē ar Kurzemes reģiona pieteikumu. Apliecinājumu gatavībai sadarboties kopējā Kurzemes pieteikumā izteikusi Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, Kurzemes tūrisma asociācija, Kuldīgas pilsētas, Saldus pilsētas, Aizputes pilsētas, Talsu pilsētas dome un Grobiņas pagasta padome.

Gatavību sadarboties Eiropas Kultūras galvaspilsētas kontekstā atbalsta vēstulēs ir izteikušas arī tādas Liepājas sadraudzības pilsētas kā Elblonga, Gdiņa (Polija), Guldborgsunde (Dānija), Helsingborga un Nineshamna (Zviedrijā), Klaipēda (Lietuva), kā arī Kotkas pilsēta (Somija), ar kuru šā gada septembrī tika parakstīta vienošanās par sadarbību kultūras jomā.

Izvēle startēt Liepājai kopā ar visu Kurzemes reģionu nav nejauša. Pirms Liepāja tapa par pilsētu, tā bija nozīmīgs punkts Dzintara ceļā, kas vijās cauri visai Eiropai, savienojot Seno Grieķiju un Baltiju. Ja nebūtu Kurzemes piekrastē mītošo jūras braucēju, drosmīgo svešzemju atklājēju kuršu un otrpus Baltijas jūrai mītošo vikingu, IX – XII gadsimtā Dzintara ceļa loma Eiropas kopīgo vērtību radīšanā būtu daudz mazāka. Ne velti tagadējās Kurzemes iedzīvotāji – liepājnieki – joprojām dzied par dzintara latviešiem.

Pieteikuma priekšvārdā Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde saka: ”Liepājai ir plaši jāizskan Eiropā. Tam ir spēcīgs pamats – pašvaldības vīzija par pilsētas un kultūras nozares attīstību turpmākajos piecos gados un radoša daudznacionāla sabiedrība ar ambīcijām to pozitīvākajā izpratnē. Mērķis ir sasniedzams un kā parādīja pieteikuma sagatavošanas process, pilsētas iedzīvotāji tam tic un ir gatavi kopīgiem spēkiem to realizēt. Projekta ”Eiropas Kultūras galvaspilsēta” īstenošana būs aizraujošs process, kas vairos mūsu pašapziņu, patriotismu, sekmēs vietējo un starptautisko partnerību un sniegs izcilu pieredzi.”

Decembrī projekts tiks prezentēts starptautiskai žūrijai, kas lems par pretendentu izvirzīšanu otrajai kārtai. Kultūras galvaspilsētas statuss garantē ne tikai aktīvu un kultūras notikumiem bagātu gadu, bet ļauj piesaistīt ievērojamu Eiropas mēroga un starptautisku uzmanību, veicina tūrisma attīstību un palielina pilsētas ietekmi starptautiskajā arēnā. Tas sniedz arī papildu ES finansējuma piesaistīšanas iespējas.

Liepājas Kultūras pārvalde īpaši pateicas tiem liepājniekiem un Liepājas draugiem, kas pielika pūles šī pieteikuma sagatavošanā – literātei Inetai Stadgalei, arhitektei Indrai Ķempei, Liepājas Universitātes humanitārās fakultātes dekānei Aijai Druvaskalnei – Urdzei, Liepājas Universitātes jauno mediju mākslas studentiem, īpaši Agnesei Bitei, reklāmas speciālistam Ērikam Stendzeniekam, māksliniekiem Aldim Niedolam, maketētājiem Aldim Rocēnam un Andrim Barkānam, korektorēm Līgai Mitenbergai un Ūvei Hodgins, skaņu operatoram Egilam Mežam, fotogrāfiem Mārtiņam Sīlim, Varim Santam, Mārai Gudriķei un Ziedonim Safronovam, tulkotājām Dacei Rencei un Līgai Vasarai, kā arī visiem tiem liepājniekiem, kuri piedalījās skaņu ieraksta tapšanā un ieskaņoja jautājumus dažādās Eiropas valodās.

Kā minēts iepriekš, katru gadu divas pilsētas Eiropā iegūst Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. 2014.gadā šo statusu iegūs viena pilsēta Latvijā un viena pilsēta Zviedrijā. Šogad šo godpilno statusu nes Norvēģijas naftas pilsēta Stavangere un Līverpūle Apvienotajā Karalistē, savukārt 2009. gada Kultūras galvaspilsētas būs Viļņa Lietuvā un Linca Austrijā.

Dace Bluķe,
Kultūrpolitikas nodaļas vadītāja