“18.novembrī un arī dienās pirms tam Vaiņodes muzejs strādās un būs pieejams apmeklētājiem. Pašreiz gatavojam vairākus jaunus eksponātus, un arī apmeklētāju mums netrūkst, tāpēc jau tagad ir pieteikušās vairākas cilvēku grupas,” informēja patriotisko vēstures relikviju krātuves vadītāja Alda Prūse.

Viņa pastāstīja, ka līdz šim aizmirstībā tītus faktus izdevies noskaidrot, veicot pētījumu par Latvijas valsts himnas pielietojuma vēsturi Vaiņodē un tās apkārtnē. Atklātās ziņas esot pārsteidzoši interesantas. Arī par akmeņkali Žani Epneru, kurš, iespējams, ir iemūžinājis himnas tekstu akmenī, ko nesen atrada iemūrētu lauku saimniecības ēkas sienā, tagad saņemtas diezgan izsmeļošas liecības, kas pamazām apstiprina pieņēmumu, ka tieši šis cilvēks ir akmenī cirstā teksta autors. Rīgas pilsētplānotājs Andris Roze nesen ciemojies Amerikā, no kurienes muzejam atvedis akmeņkaļa fotoportretu un biogrāfijas fragmentus.

“Biju ļoti iepriecināta, starp citu, izlasot šajos materiālos Žaņa Epnera stāstījumu par to, kā Vaiņodē iebraucis Bermonda karapulkiem atņemtais bruņuvilciens. Tas apstājies stacijas priekšā, kareivji nokāpuši uz platformas un nodziedājuši Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju!”. Akmeņkalis toreiz vēl bijis tikai zēns, taču redzētais stacijā tam iespiedies uz mūžu atmiņā un zināmā mērā arī ietekmējis viņa tālākās gaitas. Muzeja vadītāja sacīja, ka esot cerības, ka tuvākajā laikā materiālus par Žani Epneru izdosies vēl papildināt. Vairāki atsaucīgi ļaudis viņai apsolījuši sniegt šinī jomā savu atbalstu.

A.Prūse atklāja, ka Latvijas valstiskās neatkarības deviņdesmitajai jubilejai par godu patlaban par stiklotām vitrīnām tiekot pārveidotas divas senatnīgas latviešu pūralādes. Pirmajā no tām būs eksponēti materiāli un atmiņas, ko stāstījuši liecinieki, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās leģiona sastāvā. Vaiņodē tādi pašlaik esot pieci cilvēki. Viens no viņiem ir Ādolfs Stepiņš, kuram tagad ir vairāk nekā 90 gadu, taču saglabājusies laba atmiņa. Viņš esot pastāstījis par to, kā, atrodoties ierakumos, latviešu cīnītāji nonākuši starp divām lielvaru ugunīm. No vienas puses uzbrucis padomju karaspēks, bet aizmugurē atradušies vācieši, kas noslēguši leģionāriem katru iespēju atkāpties.

Bet otrajā lādē – vitrīnā esot iecerēts izkārtot eksponātus, kas vēstīs par Latvijas vēsturi pirms Otrā pasaules kara. Starp tiem īpaši saistoši A.Prūsei liekoties materiāli, kuros stāstīts par to, kā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis aicinājis Rīgā izveidot Latvijas Uzvaras laukumu, kā arī senas grāmatas, kurās pieejamas ziņas par valsts brīvības cīņu vēsturi. Muzeja vadītāja teica, ka pērn 18.novembrī laukumā pie muzeja izveidojusi lielu izgaismotu Latvijas kontūru un gadaskaitļus. Viņa solīja, ka arī šogad tāds dekors sagaidīšot visus ciemiņus, kas atnāks uz bijušo dzelzceļa stacijas ēku, kur tagad atrodas muzejs.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Vaiņodes muzejā top valsts jubilejai veltīta ekspozīcija. Ar to jau iepazīstas valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Liepājas pilsētā Gunārs Silakaktiņš.