Publiskajā apspriešanā Nīcas novada saglabāšanu atbalstījuši 148 no 158 aptaujas dalībniekiem jeb nepilni 94%, aģentūru LETA informēja Nīcas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kopštāle.

Nīcas novada iedzīvotāju aktivitāte oktobrī notikušajā publiskā apspriešanā par novada pašvaldības administratīvās teritorijas saglabāšanu gan bijusi visai niecīga, jo Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka gada sākumā Nīcas novadā dzīvoja 3152 iedzīvotāji.

Turklāt Nīcas iedzīvotāji tika aptaujāti laikā, kad bija plāns veidot vienotu Liepājas novadu, savukārt pašlaik Saeimā tiek spriests par Liepājas pilsētas kā atsevišķas pašvaldības saglabāšanu, apkārt tai veidojot lielu Lejaskurzemes novadu.

Kopštāle stāstīja, ka aptaujas dalībnieki, kuri vēlas saglabāt Nīcas novadu, aptaujas anketās norādījuši, ka

neredzot jēgu šādai novada reformai, jo uzskata, ka cietēji būšot attālākie novadu un pagastu cilvēki.

Nīcas iedzīvotāji neticot tam, ko apgalvo reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), izteicās pašvaldības pārstāve.

Nīcas iedzīvotāji pauduši viedokli, ka nevar pagastus apvienot ar Liepājas pilsētu un ka labākais variants būtu saglabāt esošās teritorijas.

“Nevienam citam administratīvajam centram neinteresēs, kas notiek attālākajos Nīcas novada ciemos, piemēram, Kalnišķos,” esot teikts kādā aptaujas anketā.

Cilvēki esot norādījuši, ka viņi neredz jēgu reformai, jo tai neesot ekonomiska pamatojuma. Aptaujā pausts viedoklis, ka reformas izdevumi būs daudz lielāki par ieguvumiem, kuru esamību cilvēki apšauba, stāstīja Kopštāle.

Iedzīvotāji esot pauduši pārliecību, ka politiķu virzītā reforma ir bezjēdzīga un “tā ietekmēs demokrātijas trauslos asnus”.

Pēc Kopštāles sniegtās informācijas, kādā aptaujas anketā pausta nostāja, ka Nīcas novads ir pašpietiekams un spējīgs apkalpot iedzīvotājus, nodrošinot izglītību, medicīnas pakalpojumus, komunālās saimniecības pakalpojumus.

Savukārt apvienojoties vai pievienojot Nīcu citam novadam, pasliktināšoties iedzīvotāju dzīves līmenis, jo Nīcas novads pats vislabāk zinot, kā rūpēties un atbalstīt savus iedzīvotājus.

Vairāki iedzīvotāji gan pieļāvuši domu par Nīcas un Rucavas novadu apvienošanu, kā arī tuvējo mazo pagastu pievienošanu.

Savukārt kāds iedzīvotājs, kurš neatbalsta Nīcas novada saglabāšanu, paudis viedokli, ka novadā esot tik daudz darbinieku, cik kādreiz bijis visā Liepājas rajonā, tādēļ pietrūkstot finansējuma bērniem un pensionāriem.

Jau ziņots, ka publiskās apspriešanas sanāksmē, kurā piedalījās aptuveni 40 novada iedzīvotāju, Nīcas novada iedzīvotāji pauda viedokli, ka labāk gribētu, lai viņu pašvaldība tiek pievienota Rucavas novada teritorijai, nevis Liepājai.

Sanāksmē piedalījies arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis Madars Lasmanis, kurš klātesošos iepazīstinājis ar administratīvi teritoriālās reformas mērķiem, paredzēto finansējumu un plānotajām izmaiņām.

Pēc Kopštāles teiktā, vietējie nav bijuši apmierināti, ka VARAM sniegtā informācija lielākoties pasniegta pieļāvuma formā.

Kā ziņots, Saeima izskatīšanai parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodevusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.

Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.