Spēlfilma “Melānijas hronika” jauniešus vedina uz pārdomām
liepajniekiem.lv
“Es ļoti cerēju, ka būs laimīgas beigas, bet tā nenotika,” nedaudz ar skumjām savas emocijas atklāja devītās klases skolniece Elizabete. Viņa kopā ar klasesbiedriem no J.Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas kinoteātrī “Balle” bija vērot spēlfilmu “Melānijas hronika”. Liepājas skolu jaunatnei Viestura Kairiša kinodarbu bija iespēja noskaitīties ar pašvaldības finansiālu atbalstu.
Jau vēstīts, ka no 14. līdz 23. novembrim Liepājas skolu jaunatnei no 9. līdz 12. klasei kinoteātrī “Balle” ar pašvaldības finansiālu atbalstu ir iespēja noskatīties V.Kairiša jauno spēlfilmu “Melānijas hronika”, – lai nostiprinātu Latvijas vēstures zināšanas un labāk saprastu latviešu tautas likteņgaitas. Kopumā paredzēti 12 kinoseansi, un tos apmeklēs ap 2000 jauniešu.
Otrdien uz filmu bija devušies J.Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas audzēkņi. Elizabete un Luīze no 9.a klases, sastaptas uzreiz pēc filmas noskatīšanās, bija visai nerunīgas. “Laiks pārdomām,” paskaidroja Luīze, un atzina, ka par filmu runāt esot grūti – apskatītā tēma ir smaga lapaspuse Latvijas vēsturē. “Es ļoti cerēju, ka būs laimīgas beigas, bet tā nenotika,” savukārt sacīja Elizabete, vairāk neko arī nebilstot. Bet filmu noteikti meitenes iesaka noskatīties ikvienam.
10.a klases skolēnam Rihardam Durņevam visspilgtāk atmiņā palikusi filmas beigu daļa.
“Man iepriekš vecvecāki par šiem notikumiem bija stāstījuši, tā kā – prātā bija, taču filma to visu parādīja reālistiskāku un spilgtāku,” Rihards neslēpa, ka kinodarbs bijis pārsteigums, neesot domājis, ka emocionāli atstās tik lielu iespaidu.
“Ir pārdomas par tām dzīves vērtībām, kas mūsu paaudzei ir dotas, ka mums viss tas, kas notika, nav jāizcieš.”
“Gribēju iet skatīties vēl pirms uzzināju, ka būs tāda iespēja no skolas,” Lūkass Stavišinskis sacīja, ka jau bija apsvēris došanos uz kinoteātri. “Paziņas stāstīja, ka filma ir tiešām laba. Gribēju redzēt.” Un kā? “Laikam pēc šīs filmas noskatīšanās novērtēšu vairāk to, kas man ir,” atzina jaunietis.
Abu puišu klases audzinātāja Lāsma Lapinska-Šulca apstiprināja: “Bērniem šobrīd ir par ko padomāt. Arī man pašai.” Spēlfilma raisījusi emocijas, arī pārdomas par to, kas ir vērtības. Bija iespēja salīdzināt – par ko uztraucamies mēs un kāda tomēr dzīve bijusi agrāk.
“Zālē valdīja absolūts klusums, varēja redzēt, ka bērni līdzpārdzīvo tam, kas notiek uz ekrāna,” gaisotni ieskicēja L.Lapinska-Šulca.
“Mēs noteikti redzēto pārrunāsim. Jo pēc šīs filmas ir jārunā, nemaz nevar nerunāt. Gribu arī zinātu, ko viņi katrs domā, kāds ir viņu viedoklis.”
Klases audzinātāja piekrīt paustajam, ka “Melānijas hronika” ir viena no spēcīgākajām latviešu filmām, kas pēdējā laikā radīta. Viņa uzsvēra kinodarba izglītojošo aspektu: “Daudziem skolēniem ir uzskats, – tā laika notikumi nav nekas īpašs. Salika vagonos, un? Ja jau izdzīvoja, – tātad nekas traks. Bet tagad pēc filmas noskatīšanās viņu domas ir mainījušās. Man patika, ka filma ir ticama, nevis veidota kaut kā mākslinieciski. Šo filmu viennozīmīgi ir vērts noskatīties,” sacīja L.Lapinska-Šulca, un atzinīgi vērtēja pašvaldības rīcību – finansiāli atbalstīt iespēja noskatīties kinodarbu. “Ļoti pozitīvi, varētu ko tādu īstenot arī citās reizēs. No maniem 28 skolēniem uz filmu nebija tikai viena meitene, jo viņa ir apslimusi. Bērni tiešām izmantoja šo iespēju. Lai arī vēlme būtu, daudzi, manuprāt, neaizietu. Neatrastu laiku vai dēļ kāda cita iemesla. Bet tagad, kad gājām visi kopā, filma ir noskatīta.”
Atzinīgi pašvaldības ideju vērtē arī jaunsargu instruktors Varis Jansons, uzsverot, ka Latvijas vēsturē ir ļoti būtiski posmi, un izsūtīšana gan 1941.gadā un 1949.gadā ir vieni no tiem.
“Spēlfilma “Melānijas hronika” jāredz ikvienam, jo īpaši jaunatnei, tāpēc esam aicinājuši visu Liepājas vispārizglītojošo skolu vadību, vēstures skolotājus un klašu audzinātājus aktīvi līdzdarboties, lai skolēni šo filmu noskatītos, pirms tam saņemot arī pedagogu skaidrojumu par vēstures periodu, kas atainots filmā,”
iepriekš uzsvērusi Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere. Skolēniem ir paredzētas arī tikšanās ar nacionālpatriotisko un represēto organizāciju pārstāvjiem, kas solījuši līdzdarboties vēstures skaidrošanā. “Ir ļoti būtiski, ka jauniešiem pirms un pēc filmas noskatīšanās ir iespēja saņemt gan vēstures skolotāju, gan nacionālpatriotisko un represēto organizāciju pārstāvju skaidrojumu,” – tā V.Jansons, komentējot plānoto aktivitāti.
Atgādinām, ka 11.novembrī Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, tiekoties ar nacionālpatriotisko un represēto organizāciju pārstāvjiem, vienojās par Latvijas vēstures zināšanu nostiprināšanu jauniešiem, skaidrojot Latvijas vēsturi.
Filmu “Melānijas hronika” režisors V.Kairišs veidojis pēc rakstnieces Melānijas Vanagas atmiņu romāna “Veļupes krastā” motīviem. Jaunības sapņi, dzīves labākie gadi, veselība, mājas, vīrs, dēls, sava zeme – padomju vara to visu atņēma, taču viņa izdzīvoja. Izdzīvoja, lai piedzīvoto pierakstītu un lai arī nākamās paaudzes neaizmirstu stāstu, kurā ar varu tikām ierauti mēs visi.