Virsrakstā minētās dzejas rindas svētdien patiesi varēja skandēt Jūrmalas parkā, kur uz Lieldienu svinībām aicināja Jestrais zaķis. Par spīti mainīgajiem laikapstākļiem, saulītei mijoties ar sniega pārslām, ko vērpetē grieza aukstais ziemeļvējš, kupls ļaužu pulks tomēr radoši darbojās un priecājās par dienu brīvā dabā.

Uz svinībām Jūrmalas parka bērnu laukumā lielus un mazus liepājniekiem un pilsētas visiem aicināja Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs. Kā novēroja portāls, vecāki kopā ar bērniem aizrautīgi darbojās dažādās darbnīcās, ko piedāvāja Radošo skolotāju apvienības pārstāves un ziedu dizaina studijas “Liepzars” meistares. Varēja darināt svētku dekorus – mājiņas, zaķīšus, groziņus, meistarot pavasara svilpītes un pīt ligzdiņas.

“Nevarēju sagaidīt šo dienu, ļoti gribēju nākt uz parku, svaigā gaisā kaut ko padarīt, uztaisīt smukus darbiņus,” atzina astoņus gadus vecā Laura, ko ar mammu Lieni sastapāt, cenšoties no bērzu zariņiem un stieplītes uzvīt ligzdiņu.

“Tā kā neesam mākslinieces, vairāk ar sportu nodarbojamies, ir pagrūti,” mamma Liene smaidot atzina, ka darbiņš ir visai sarežģīts. Strādājot gan pati, gan čakls palīgs ir meitiņa. “Mums arī palīdz, un iznākums būs skaists.” Meitiņa Laura jau zina, – zaļumiem un krāsainām spalviņām rotāto ligzdiņu nesīšot mājās un sēdināšot tajā iekšā olas. “Jā, man ļoti patīk Lieldienas, jo zaķis pa nakti atnes olas un paslēpj lielajā istabā,” mazā liepājniece pastāsta, – no rītiem, kad pamostoties, skrienot un olas meklējot. Mamma papildina, ka šis brīdis esot dienas lielākais prieks, un tā bijis arī šoreiz. “Kā pateicību, es vienmēr zaķim kaut ko uzzīmēju un uzrakstu,” atklāj Laura. To, kāds būs dienas turpinājums, mamma Liene vēl nezināja teikt. “Sagaidīsim mājās tēti no sacensībām, un tad jau izlemsim. Varbūt kaut kur aizbrauksim.”

Nerimstoša rosība bija arī pie tautas lietišķās mākslas studijas “Kursa” meistarēm, kur varēja lielajā katlā nokrāsot olas. “Aktīvākie, protams, ir bērni. Bet arī pieaugušie piedalās,” novēroja Aiva, kura piepalīdzēja olu apdarināšanā ar dažādiem dabas materiāliem. “Rīsi, griķi, mellenes, zaļumi,” viņa min dažus no tiem.

“Pietin ar diegu klāt, ieliek maisiņā un katlā iekšā, kur ir sīpolu mizas ar melno tēju,” Aiva iepazīstina ar tālāko olas ceļu, un spriež, ka bērniem patīk ne tikai gala rezultāts, bet arī pats darbošanās process.

“Patīkamāk, kad cilvēku ir daudz un ir ko darīt. Ja mēs te tikai stāvētu, – būtu garlaicīgi,” studijas “Kursa” pārstāve priecājas par ļaužu pilno laukumu. “Es tikai cerēju, ka būs siltāk. Bet nekā. Kad uzspīd saulīte, tad ir labi. Bet mums te arī snieg un pūš stiprs vējš.”

Uz Liepāju no Saldus puses svētdien bija atceļojuši truši. Ārija Kviese pastāstīja, ka atveduši dažādas šķirnes, piemēram, Vīnes zilpelēko, Burgundas, Lielo šinšillu. Ņemti tie, kas jau ir ceļojuši un ir mierīgāki. “Bērniem sevišķi patīk, mīļo un paijā, bet lielie jauc – saka zaķi,” Ārijas kundze smaidot dalās novērojumos. Nākas atbildēt arī uz jautājumiem par trušu dzīvi, to audzēšanu, ēdienkarti utt. Cīruļputenis trušu audzētājus pārsteidzis jau šurp braucot, – pie Durbes. “Kārtīgs bija,” atminas Ā.Kviese, tāpēc nebrīnījās par piedzīvoto Liepājā, un bilst, ka paviesoties vēju pilsētā nesanāks. “Jābrauc mājās, jābaro pārējā saime.”

Vēl šajā dienā apmeklētāji varēja iesaistīties radošās apvienības “Krāsu karuselis” jautrajās spēlēs, vizināties zirga un ponija mugurā, vērot jauniešu teātra studijas izrādi “Kur ir mana mamma?” un priecāties par latviešu tautas dančiem un dziesmām. Savukārt par svētku našķiem un siltiem dzērieniem bija parūpējušies uzņēmēji.

57Skatīt galeriju