Kā rīkoties, lai neskartu infarkts
Grobiņas pagasta zemniekiem lietderīga sadarbība izveidojusies ar psiholoģi un Liepājas Universitātes pasniedzēju Ēriku Ginteri. Šonedēļ viņa lauku ļaudīm sniedza derīgus padomus un stāstīja par to, kā šajā saspringtajā laikā atbrīvoties no stresa un iemācīties kontrolēt savu raksturu, taču tikšanās ar pedagoģi paredzamas vēl.
Pagasta lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele atzina, ka interese par vietējā avīzītē izsludināto priekšlasījumu raisījusi interesi. “Kad iegāju zālē, neticēju savām acīm – visi darbīgāko saimniecību īpašnieki bija ieradušies un uzmanīgi sekoja lektores stāstījumam. Tur sēdēja Mārīte Dobelmane, Ausma Būre, trīs bērnu māmiņa Andra Balode, Vensko pāris, bijusī skolotāja, bet tagad prasmīga lauksaimniece Aina Lagzdiņa, Ausma Kalote un daudzi citi,” viņa teica.
Klātesošie uzdevuši lektorei daudz un visai sarežģītus jautājumus. Taču Ē.Gintere neesot palikusi nevienu atbildi parādā. Galvenais, ka padomi bijuši praktiski un skaidri formulēti. Nereti cilvēks, kam neveicas ar produkcijas realizāciju, jūt kaut ko nelāgu ķermenī un nesaprot, kas ar viņu īsti notiek. Izrādoties, ka ne vienmēr, ja, piemēram, sāp spranda, vainojamai skriemeļu iekaisums vai izaugums. Dažkārt šādos gadījumos par iemeslu varot būt arī nervu satraukums, un tad var izlīdzēties, iedzerot nomierinošu tēju. Lektore pastāstīja arī par to, kā izvairīties no infarkta, atvairot no sevis negatīvo informāciju un pievēršoties kaut kam jaukam. Tā jau gluži neesot, ka šajā pasaulē gluži viss ir tikai ļauns un atbaidošs, uzmanīgāk paraugoties apkārt , ir iespējams pamanīt arī daudz skaista. Izskanējusi pat frāze, ka tikai cūka nespējot novērtēt pērles, kas tai nokaisītas priekšā.
“Vēlāk visi kopā dzērām piparmētru un citronmelisas maisījuma tēju un ar labu vārdu atcerējāmies mūsu pagasta ārstniecisko tēju audzētāju Liliju Kalniņu, kas šoreiz nebija ieradusies slimības dēļ, taču, tiekoties ar pagasta iedzīvotājiem Robežniekos, pusotru stundu cilvēkiem stāstīja, cik veselīgas un nomierinošas tējas ir iespējams uzliet, izmantojot pašu dārzā izaudzētus un laikā novāktus augus.
Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”