Nemaz ne tik sen pilsētas autobusi bija pilni ar dārziņniekiem. Jauni un veci pilsētnieki pulkiem vien devās uz saviem mazdārziņiem tepat pilsētas robežās. Ar pārliecību, ka šovasar dārziņos gan noteikti plaukst un zeļ jaunā raža, devāmies raudzīt, kas tajos notiek.

Mazdārziņu masīvs starp Grobiņas šoseju un Grīzupes ielu savulaik bija lielākais pilsētā. Tagad tur sastopams vairs tikai retais dārziņa īpašnieks. Liepājas Nekustamā īpašuma pārvaldes eksperte Iveta Gulbe skaidro: katrs slimnīcas tuvumā esošā dārziņa apsaimniekotājs savulaik slēdzis nomas līgumu par tā izmantošanu, par to pašvaldībai maksājot 1 latu par 100 kvadrātmetriem gadā. Tā tas bijis līdz 2007. gadam, kad mainījās likumdošana. Tagad jaunus līgumus pašvaldība neslēdz un jaunus mazdārziņus neierāda.

Palieli mazdārziņu masīvi ir Tosmarē un Karostā. Viens no tiem – bijušais sakņu dārzu kooperatīvs “Gangutskij” netālu no Beberliņu atpūtas vietas. Vēl īsti padomiskā manierē to apjož augsti dēļu žogi, un šī vieta izskatās līdzīga nocietinājumam, kurā iekļūt ir gandrīz neiespējami: žogi ļoti augsti, turklāt augšpusē tie vēl nodrošināti ar pamatīgiem dzeloņstiepļu vijumiem – gluži kā koncentrācijas nometnē. Katrs zemes gabaliņš atrodas aiz slēgtām durvīm, kas aizbultētas ar pamatīgu piekaramo atslēgu. Tādā veidā saimnieki savu audzējumu sargā no zagļiem.

I. Gulbe paslavē: no agrākajiem kooperatīviem šis esot vienīgais, kam vēl saglabājusies pat vadība. Un salīdzinājumā ar agrākajiem laikiem tagad tas ir lielākais mazdārziņu masīvs. Agrāk Tosmarē un Karostā bija vēl vairāk dārziņu, taču liela to daļa pamesta, kad no Liepājas aizgāja Krievijas armija. “Palikušie kooperatīvi meklē risinājumu, lai legalizētu savu darbību, jo pašlaik neviens no tiem nav reģistrējis savu darbību saskaņā ar pastāvošo likumdošanu,” sacīja I. Gulbe.

Liepājas pašvaldība ir uzsākusi jaunu pilsētas teritorijas plānojuma izstrādi un šā plānojuma ietvaros izvērtēs arī piedāvājamās mazdārziņu atrašanās vietas. Iedzīvotāji savus priekšlikumus varēs iesniegt no 13. jūlija līdz 4. septembrim pilsētas Būvvaldē.

Pašvaldība pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas paredz iznomāt šiem mērķiem paredzētos zemes gabalus un slēgt zemes nomas līgumus ar biedrībām, kas būs reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Pagaidām neviens no bijušajiem kooperatīviem šādu reģistrāciju nav veicis. Turklāt tagad pašvaldība līdz teritorijas plānojuma apstiprināšanai neierāda mazdārziņus, saka I. Gulbe.

Plašāk par situāciju Liepājas un tuvākās apkārtnes mazdārziņos lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7.jūlija numurā.

Uzziņai
Pašlaik Liepājā mazdārziņi atrodas :
· Slimnīcas ielā 44/48 – 254 162 kvadrātmetri;
· Slimnīcas ielā 22 – 152 787 kvadrātmetri;
· Grīzupes ielā 98 – 216 708 kvadrātmetri;
· Meža masīvā pie 14. novembra bulvāra un Latgales ielā 4 – 294 263 kvadrātmetri (bijušais sakņu dārzu kooperatīvs “Tosmare”);
· 14. novembra bulvārī un Lībiešu ielā 14a – 50 968 kvadrātmetri (bijušais sakņu dārzu kooperatīvs “Karostas ozols”);
· Spīdolas ielā 49 – 293 431 kvadrātmetrs;
· Atmodas bulvārī netālu no Beberliņiem Lībiešu ielā 3 – 506 943 kvadrātmetri, Lībiešu ielā 5 – 24 792 kvadrātmetri (bijušais sakņu dārzu kooperatīvs “Gangutskij”).

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Privātīpašums, lai arī zālēs ieaudzis un neapsaimniekots, ir neaizskarams.

Ivanam ir ar ko lepoties – dārziņā izaug gan zaļumi, ko ēst vasarā, gan arī gurķi, ko iekonservēt ziemai.

Augsti dēļu žogi, drātis un dzeloņstieples uz skaisto priežu fona – tā savu audzējumu sargā Karostas dārziņos.

Plēves siltumnīcas, soliņš atpūtai un akurātas dobītes – tā gadu gadiem saimnieko mazdārziņu īpašnieki, galvenokārt pensionāri, dārziņos jaunus ļaudis redzot reti.

Plašāk par situāciju Liepājas un tuvākās apkārtnes mazdārziņos lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7.jūlija numurā.