To, ka starp Pāvilostu un Akmeņragu skatam atsedzies iespaidīga lieluma burinieka fragments, pamanīja vērīgi pludmales pārgājienu cienītāji. Tā kā Rolfs Jansons pazīstams ar savu interesei par senajiem kuģiem un to detaļām, ziņa pavisam drīz sasniedza Jansonu ģimeni, kas nekavējoties devās izpētes gājienā. “Kuģis ir aptuveni 150 gadu vecs. Tas nav daudz,” atklāj R. Jansons.

“Mazliet parakām, lai papētītu iespaidīgās ozola konstrukcijas tuvāk. Spriežot pēc tā, kā savienoti koki un ka dēļi zāģēti zāģētavā, nevis tēsti ar rokām, nonācām pie secinājuma, ka kuģis varētu būt būvēts laikā no 19. gs. 80. gadiem līdz 20. gs. 30. gadiem. Daudz naglu. Interesanti ir tas, ka izmantots tērauds, rūsējošs metāls. No tā secināms, ka tas ir tāds nabagu kuģis. Ir bijuši kuģi, kuriem tērauda vietā izmantots misiņš, kas ir daudz dārgāks un jūras izturīgs. Daudz koka tapojumu, neatradām kniedes, toties atradām skrūves. Katrā ziņā interesants pārgājiena Pāvilosta–Akmeņrags starpmērķis,” atklāj R. Jansons. Viņš pastāsta, ka vecos buriniekus izmetot itin bieži, arī pats cenšoties saglābt pēc iespējas vairāk interesantu detaļu. Esot pat tādas, kas datējamas ar 15. un 16. gadsimtu. Šo atradumu interesantāku darot tas, ka kuģis ir liels un vienā gabalā.

Kuģis pagaidām vientuļi guļ pludmalē. Tas visdrīzāk neapdraud arī baskājainos smilšu baudītājus, jo naglas neesot asas, kā pierasts mūsdienās. Tie esot divu trīs pirkstu platumā noapaļoti stienīši, un, ja kāds ar basu kāju tādam uzkāps, nekas traks nebūšot. R. Jansonam nav priekšstata, kāda tehnika būtu vajadzīga, lai šādu kuģi no pludmales aizvāktu. Tās ir milzīgas ozola plankas, kas vismaz 100 gadus gulējušas ūdenī un šobrīd atrodas dziļi smiltīs. “Tādi vraki te ir vairāki – te atsedzas, te atkal paslēpjas no cilvēku acīm, dzīvo savu dzīvi.” Pēc iepriekš novērotā vīrietis secina, ka kuģis jau pavisam drīz varētu tikt atkal ieskalots smiltīs, jo šeit valdošie ir rietumu vēji. “Kad pūs rietumvējš, šī vieta ir zem ūdens un smilšu kārtas. Šobrīd ir izveidojusies tāda neparasta situācija, ka ļoti ilgi ir ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš, un tas atsedz mums šādus brīnumus,” saka kuģu pazinējs un prognozē, ka, visticamāk, kuģis būs apskatāms vēl arī Lieldienās, vēlāk gan jūra pakāpsies un ieskalos šo skaistumu atpakaļ smiltīs.