Otrdiena, 15. septembris Sandra, Gunvaldis, Gunvaris, Sondra
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Projekta “Atmiņu istabas” ietvaros atklās aktiera Leona Leščinska memoriālo istabu

Projekta “Atmiņu istabas” ietvaros atklās aktiera Leona Leščinska memoriālo istabu
03.02.2012 09:40

Atslēgvārdi

Kaņepes Kultūras centrā no piektdienas līdz 29.februārim būs skatāms starpnozaru mākslas projekts “Atmiņu istabas”, aģentūru BNS informēja radošās apvienības “Nomadi” pārstāvji.

Projekts sastāv no izrādes, izstādes un izrāžu rekonstrukcijas un “būs vieta, kurā ar teātra, fotomākslas, skaņu arheoloģijas un vēsturisku rekonstrukciju palīdzību skatītāji varēs satikt, satvert un reģistrēt savas atmiņas par dzīvi. Faktiskas un izdomātas, smieklīgas un mazliet skumjas, visiem stāstāmas un no sevis slēpjamas. Atmiņas, kas liecina, ka esam bijuši dzīvi”, norādīja “Nomadi”.

Režisora Mārtiņa Eihes veidotajā izrādē tiks atklāta Liepājas teātra aktiera Leona Leščinska memoriālā istaba. “Teātris ir viena no gaistošākajām mākslām. Tās radītāju darbi dzīvo vien īsu mirkli un tad paliek par skatītāju atmiņām. Kopā ar tām zūd arī aktieru un režisoru darbs. Tieši tāpēc Leščinskis izvēlas nostāties pretī laikam un veidot savu memoriālo istabu – radot un rādot īstas un iespējami īstas atmiņas par laiku, kurā atpazīsim arī katrs sevi,” pastāstīja projekta veidotāji.

Izrāde veidota pēc Semjuela Beketa lugas “Krapa pēdējā lenta” motīviem.

Projekta ietvaros būs apskatāma arī izstāde, kuru veido multimāksliniece Krista Burāne, scenogrāfs Māris Ruskulis un mūziķis Edgars Rubenis. “Izstādē būs skatāmas dažādas personiskās dzīves lauskas un fragmenti skaņās, vizuālos tēlos un ikdienas priekšmetos, kas katra skatītāja iztēlē ļaus veidot personiskus atmiņu stāstus un klejot savu atmiņu laukos,” norādīja izstādes veidotāji.

“Atmiņu istabās” notiks arī Latvijas teātra vēsturei nozīmīgu izrāžu rekonstrukcijas Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas kursa studentu izpildījumā, ko ar saviem stāstiem papildinās izrāžu veidotāji un aculiecinieki.

Rekonstrukcijas stāstīs par Māras Ķimeles un Oļģerta Krodera iestudējumu “Trīs māsas” (1974), Ādolfa Šapiro ‒ “Ivanovs” (1974), Mihaila Kublinska ‒ “Elektra, mana mīla” (1977), Valda Lūriņa ‒ “Spartaks” (1977), Eduarda Smiļģa ‒ “Ziedošais tuksnesis” (1955), Pētera Pētersona ‒ “Spēlē, Spēlmani” (1972).

Izrādes skatāmas 3., 4., 10., 19., 24. un 29.februārī, izrāžu rekonstrukcijas ‒ 9., 16. un 23.februārī, savukārt izstāde atvērta katru nedēļu no ceturtdienas līdz svētdienai.

BNS

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz