Liepājai ar pulksteņiem īsti neveicas. Vai arī varbūt – laimīgie liepājnieki stundas neskaita. Publiskajā vidē ir tikai pāris pulksteņu, kuri rāda pareizu laiku.

Reklāmas un vides objekti

Neviens no pulksteņiem nav nodots apsaimniekošanā vai uzturēšanā pašvaldībai, pastāsta Komunālās pārvaldes un būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls. Liepājas centrā, Rožu laukumā, atrodas “LMT” pulkstenis, bet pavisam netālu no tā – Tirgoņu un Kungu ielas krustojuma skvērā pie “Swedbank” – ir “Fazer” pulkstenis. Abus laikrāžus, kuri uzstādīti 1998. gadā, uztur šie uzņēmumi. Šo gadu laikā pulksteņi gan remontēti, gan arī mainīts to dizains, un to, saskaņojot pašvaldībā, arī veikuši paši pulksteņu īpašnieki.

“LMT” pulkstenis ir viens no retajiem, kas parasti pulsē atbilstoši noteiktajam laikam, lai gan laiku pa laikam objektam kaut kas ir jāuzlabo – te ciparnīca sagriezusies, te pulkstenis kavē. “Tad operatīvi ziņojam “LMT” pārstāvjiem,” saka A. Štāls. “Atsevišķs jautājums – cik ātri novērš pamanītos bojājumus.”

Nu jau ļoti ilgi, iespējams, pat gadu, “Fazer” pulksteņa vienu pusi rotā teksts, ka meistari to labojot. Tomēr pagājušajā nedēļā SIA “Fazer Latvija” mārketinga vadītāja Zane Bērziņa pastāstīja: “Šobrīd ir salikts plāns, un speciālisti brauks uz Liepāju, pulksteni apsekos, nedaudz uzfrišinās dizainu, tuvākajā laikā sāksim remontēt. Iespējams, pulksteņa mehānisms būs jānomaina.” Z. Bērziņa arī neslēpa, ka “viss ir nedaudz apstājies” tāpēc, ka uzņēmumā pēdējā laikā mainījušies par šo reklāmas objektu atbildīgie darbinieki. Bet “tieši vakar” (tas ir, pēc tam, kad A. Štālam jautājumus par pulksteņiem uzdeva “Kurzemes Vārds”) ar “Fazer” sazinājusies arī pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule, un drīzumā par pulksteni būšot lielāka skaidrība.

“Pašvaldība bija gatava jau pagājušā gada augustā pulksteni novākt un domāt tālāk, ko tā vietā likt, bet uzņēmuma pārstāvji apgalvoja, ka drīz notiks uzlabojumi, atjaunošana. Taču atkal mainījās aģentūra, kas apkalpo “Fazer”. Pašvaldība nepārņems “Fazer” pulksteni savā aprūpē! Tas uzņēmuma pārstāvjiem ir pateikts. Viņiem tas ir jāsaved kārtībā vai jādod ziņa par neatrisināmām problēmām, tad mēs tālāk domāsim, ko tajā vietā likt – puķudobi vai kādu vides objektu,” skaidro A. Štāls.

Vien dzintara skulptūra

Dzintara pulkstenis, kuru pirms gadiem izveidoja tēlniece Olga Šilova, izmantojot liepājnieku sadāvinātos dzintara gabaliņus, ir vienīgais, par kuru atbild pašvaldība, taču tam nav laikrāža funkcijas, pauž A. Štāls. “Tas ir vides objekts vai mazā arhitektūras forma.” Taču sākotnēji dzintara pulkstenī darbojās elektronisks mehānisms, kas ik stundu nodrošināja gaismas efektu – figūrā kā smilšu pulkstenī notecēja gaismiņu riņķīši, norādot uz laika ritējumu. Mehānisms ir nolietojies un vairs nedarbojas. A. Štāls: “Pašlaik Komunālā pārvalde meklē risinājumu šī vides objekta sakārtošanai. Problēmu sarežģī skulptūras konstruktīvās īpatnības – piekļūt darbību nodrošinošajām iekārtām ir minimālas iespējas. Tādēļ, iespējams, dzintara pulksteni uz laiku vajadzēs demontēt.”

Vai pilsētas vidē varētu rasties kāds cits jauns pulkstenis? Piemēram, Ziemeļu priekšpilsētā, uz Krūmu un Ziemeļu ielas stūra, vai Karostā, vai promenādē kā vides objekts? A. Štāls uz šo jautājumu neatbild, vien paziņo, ka būvvaldes, Komunālās pārvaldes un Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas speciālisti uzskatot, ka Liepājā veidot puķu pulksteni nevajadzētu, “tas nebūtu nekas oriģināls un savdabīgs, izskatītos, ka kopējam Ventspili”, un piebilst, ka “puķu pulksteņa ideja nāk no Ženēvas, kur šādu vides objektu izveidoja 1903. gadā, bet pašreiz Ženēvas ezera krastā apskatāmais uzstādīts 1955. gadā. Līdzīgi ziedu pulksteņi ir arī citviet – Maskavā, Kijevā, Edinburgā”.

Uzņēmumu laikrāži

Ja gribam uzzināt, cik ir pulkstenis, tad, šķiet, precīzi to parādīs viesnīcas “Amrita” bāra “Bruno” ielas laikrādis. Tā elektroniskajā tablo varam noskaidrot gan datumu, mēnesi, gadu, kādā dzīvojam, diennakts stundu, minūtes un sekundes, gan arī uzzināt, cik grādu silts vai auksts ir laukā.

Arī viesnīcā “Kolumbs” uz Kuršu ielas un Jūrmalas ielas stūra dižojas pulkstenis. Tas trešdien priekšpusdienā rāda dažas minūtes uz priekšu. Tas nekas – ja sekosim tā rādītājiem, tad ietaupīsim laiku.

Ja esam pie Pētertirgus, varam uzmest aci pulkstenim Kuršu ielas 3. namā, uz Kuršu un Rakstvežu ielas stūra. Tikai jāatceras, tas rāda vasaras laiku un netiek pārregulēts ziemas sezonai. Kāpēc? Mājas pārvaldniece Irina Vasermane īsziņā atbild nenopietni nopietni: “Mūsu uzskats un pārliecība, ka jābeidz māžoties ar pulksteņa laika maiņām. Sen jau pasaulē pierādīts, nekāda ekonomiskā pamata un lietderības šim ziemas un vasaras sadalījumam nav. Tāpēc arī mūsu pulkstenis skaita stundas un minūtes, nevis atzīmē ziemas vai vasaras laiku.”

Baznīcu torņos

Liepājas vēsturiskais lepnums – Svētās Trīsvienības katedrāle un Svētās Annas baznīca – arī lepojas ar vēsturiskiem pulksteņiem torņos. Katedrāles pulkstenim pagājušajā vasarā atjaunoja ciparnīcu, ciparus, pulksteņa rādītājus visās četrās torņa fasādēs. Taču pulkstenis neiet, jo tam jāremontē arī mehānisms. Dievnama atjaunošanas fonda vadītāja Ilze Vitāle pastāsta, ka pašlaik tiek meklēts kompetents pulksteņmeistars, kurš varētu izpētīt un precīzi noteikt, kādas detaļas ir jārestaurē, un atjaunojamām detaļām vajadzīgi arī precīzi rasējumi. “Par to noteikti domājam – svarīgākais ir atrast meistaru,” uzsver I. Vitāle. Mazākas raizes ir par to, kas varētu šādas detaļas izgatavot, jo kāds uzņēmums jau pieteicies šajā darbā palīdzēt.

Maksa Paula Berči projektētajā Svētās Annas baznīcas tornī pulkstenis darbojas. Par to rūpējas Romāns Laipnieks, pēc profesijas instrumentu atslēdznieks. Būt par šī pulksteņa meistaru ir viņa hobijs nu jau gadus desmit. Darāmo savulaik P. Laipniekam ierādījis baznīcas vecais pulksteņmeistars. P. Laipnieks atzīst, ka pret vēsturisko mehānismu ir liela bijība. Ja ko remontē, tad prātīgi un uzmanīgi, visu veco maksimāli saglabājot, bet, ja kas nodilis, tad tomēr jāizgatavo jauna detaļa, un to dara viņam zināmi ļaudis tepat Liepājā. Šo gadu laikā pulksteni iepazinis tik labi, ka saprot – torņa laikrādi var noregulēt ar precizitāti līdz pusminūtei nedēļā. Taču pret mehānisma akurātību darbojas vējš, kurš spēlējas ar ciparnīcu. Brāzmu dēļ pulksteņrādītāji var rādīt kļūdu apmēram piecu minūšu robežās. Meistaram tornī vismaz reizi desmit dienās ir jāuzkāpj un mehānisms jāuzvelk, citādi vienpadsmitajā dienā tas apstāsies. Mēs te lejā, Kuršu laukumā, Pētertirgū, redzam – pulkstenis iet.