Liepājā un Rīgā ir visvairāk sabiedrisko organizāciju, rēķinot uz 100 iedzīvotājiem, izskaitījusi firma “Lursoft” – 0,8 nevalstiskās organizācijas. 

Liepājnieki aktīvi ir tādēļ, ka pašvaldība organizācijām ir ļoti pretimnākoša ar konsultācijām, cenšas iedrošināt darbībai, uzskata Pilsētas domes eksperte nevalstisko organizāciju lietās Brigita Dreiže. Bez tam Liepājā nodibināts vairāk nekā 300 māju apsaimniekošanas biedrību – apmēram puse no visām organizācijām ir tās. “Cilvēki dibina organizācijas, ar kurām kaut ko varētu mainīt, veidot labāku vidi,” sacīja B. Dreiže.

Tomēr B. Dreiže piekrīt, ka iedzīvotāju aktivitāte varētu būt vēl lielāka. Dažkārt biedrība darbojas tikai vienam mērķim, kad tas sasniegts, darbs apsīkst. Citkārt tā balstās uz vienu vadītāju, kad tas mainās, biedrība mēdz izirt. “Latvijā vēl nav tik labi attīstīta brīvprātīgā darba kustība. Pie mums iedzīvotāji labprātāk iesaistās tajās organizācijās, kurās atbildību jau ir uzņēmies kāds cits,” atzina B. Dreiže. Viņasprāt, tādas īsti aktīvas ir tikai kādas 85 no 665 biedrībām (tik organizāciju bija reģistrēts šā gada 1.janvārī).

Kopš 1991. gada Latvijā reģistrētas 16 632 sabiedriskās organizācijas, to apvienības, biedrības un nodibinājumi (nevalstiskās organizācijas), no kurām patlaban aktīvas ir 13 065. Vairāk nekā 64 procenti no visām organizācijām reģistrētas Latvijas lielākajās pilsētās, vēstī aģentūra LETA.

“Kurzemes Vārds”