Ceturtdien, 11.februārī, Pilsētas attīstības komitejā viņš prezentēja aģentūras darbības stratēģiju turpmākajiem trijiem gadiem.

Elektronisko norēķinu sistēma drīzā laikā ir viens no aģentūras mērķiem.

Plānots, ka šogad ir jāizveido darba uzdevums programmētājiem, kuri izstrādās elektronisko norēķinu sistēmu pilsētas sabiedriskā transporta lietošanai, un šogad arī izsludinās šim darbam iepirkumu.

“Tas būs ļoti nopietns iepirkums, jo attieksies gan uz biļešu tirdzniecības vietām, gan uzskaiti, gan sistēmas pārvaldību, gan validāciju transportlīdzekļos, gan uz kontrolieru darba rīkiem – tas nav vienkārši. Mēs iesim uz priekšu maksimāli ātriem soļiem. Nekad nevar paredzēt, kā veidojas iepirkums, tāpat var būt pārsūdzības,” skaidroja O. Zutis.

Pirmais, kas jāpanāk, lai elektronisko norēķinu sistēmu var lietot tās pasažieru kategorijas, kurām pienākas valsts noteiktās atlaides, šis ir “obligāts kritērijs”, jo “valsts nosaka, nākamgad jābūt sistēmai, kas spēj valstī menedžēt vienotās atlaižu sistēmas”.

Tāpēc elektronisko norēķinu sistēmai, kuru veidos pilsēta, būs jāsaskan ar centralizētajām valsts datu bāzēm, kuras vēl top. Bet valsts sistēma vēl ir tapšanas stadijā, tādēļ arī pilsētai pašreiz ir sarežģīti noformulēt iepirkuma tehnisko specifikāciju.

Turpmākajos gados paredzēts elektronisko norēķinu sistēmu pilnveidot tā, lai visiem cilvēkiem to ir ērti lietot un lai ar to veicinātu sabiedriskā transporta lietošanu.

“Nebūs jāskrien uz kiosku pēc biļetes, jādomā – vai, es jau nevaru braukt. Protams, tas ir liels izaicinājums, bet, ja ir liela vēlēšanās, tad arī rezultāts beigās ir labs,” uzskata O. Zutis.

“Būs ātrs, ērts, jauns sabiedriskais transports, jauni tramvaji, ērti norēķini. 2025. gadā droši vien būs arī jauni autobusi, jo būs jāslēdz jauns līgums ar pārvadātāju. Tas ir ļoti būtiski, radīt iedzīvotājos uzticību un vēlmi lietot sabiedrisko transportu.”

LSTA plāno, ka liepājnieki elektroniskajā norēķinu sistēmā braucienu pilsētas sabiedriskajā transportā varēs apmaksāt vairākos veidos. Izmantojot aplikāciju mobilajā tālrunī, varēs iegādāties sev vajadzīgo biļešu daudzumu un autobusā vai tramvajā telefonu pielikt pie validatora un biļeti aktivizēt; arī kontrolei varēs uzrādīt biļeti tālrunī.

Otrs veids – iegādāties elektroniskās maksājumu kartes, gan personalizētas, gan nepersonalizētas, kuras varēs papildināt, nepērkot jaunu plastikāta gabaliņu.

Trešais veids – izmantojot bankas karti. Pārejas periodā saglabāsies papīra biļetes, bet ar laiku no tām vajadzētu atteikties pavisam, uzskata O. Zutis.

Pilsētas attīstības komitejā Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis sacīja, ka prognozējamie 300 tūkstoši eiro elektronisko norēķinu sistēmas ieviešanai nav pārāk dārgi, sākotnēji bijušas prognozes, ka izmaksas varētu būt 600–700 tūkstoši eiro.

Viņš uzskata, ka ilgtermiņā tas būs tā vērts, jo jaunā sistēma ļautu precīzi uzskaitīt ikvienu pasažieri, taupīt līdzekļus, tad varbūt radīsies iespēja vēl citām iedzīvotāju kategorijām dot kādas priekšrocības sabiedriskajā transportā.