Plašākas iespējas iedzīvotājiem izteikt savu viedokli tikšot dotas publiskās apspriešanas laikā, kura būs jārīko detālplānojuma vai būvprojekta apspriešanai, teikts pašvaldības paziņojumā.

Komersants ir konsultējies ar Liepājas Reģionālo vides pārvaldi, veicot sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

Pārvalde secinājusi, ka plānotās darbības ietekme uz vidi nav vērtējama kā būtiska, un izsniegusi tehniskos noteikumus par vēja elektrostacijas (VES) būvniecību. Ieceres plānotājs informējis Priekules novada pašvaldību par to, ka vienojies ar saimniekiem, kuru īpašumos plānota būvniecība, kā arī ir veikti saskaņojumi ar to īpašniekiem, kurus skars plānoto VES aizsargjosla.

Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Una Ržepicka pauž pašvaldības nostāju pagaidām nenosaukt vārdā ieinteresēto komersantu.

”Šī aptauja tiek veikta tāpēc, lai pašvaldība saprastu savu turpmāko rīcības virzienu. Negribam viņu nosaukt, lai neradītu sabiedrībā iespēju – pieņemsim, tas ir Kārlis Bērziņš, un, ja viņš man nepatīk, tad es izpaudīšu negatīvu viedokli. Gribam, lai iedzīvotāju atbildes būtu tīri pēc būtības,” viņa skaidro.

Konkrētas ziņas par ieceri sabiedrība varēšot uzzināt publiskās apspriešanas procesā.

Valsts vides dienests (VVD) ir izsniedzis tehniskos noteikumus AS ”Latvenergo”, ”Kurzemes Vārdu” informē VVD pārstāve Kristīne Kļaveniece. Tie nosaka VES būvniecību ar kopējo jaudu līdz 12 MW, gondolas augstumu 120–160 metri un rotora diametru 140–160 metri. ”Latvenergo” plānotais katras stacijas maksimālais augstums būtu līdz 210 m, jauda – lielāka par 20 kW.

Vides aizsardzības prasībās projekta īstenotājam iekļauti sikspārņu eksperta Jurģa Šubas un putnu eksperta Rolanda Rebusa nosacījumi. Saskaņā ar tiem VES izvietojumu nepieciešams plānot vismaz 200 m attālumā no meža malām, ūdenstilpēm vai ūdenstecēm.

Pēc ekspluatācijas uzsākšanas divus gadus no maija līdz oktobrim jāveic sikspārņu monitorings, jāveic arī bojā gājušo dzīvnieku uzskaite. Pēc iespējas vēlama pastāvīga sikspārņu aktivitātes reģistrēšana, kas dotu vairāk datu par to aktivitāti un ļautu izvērtēt sadursmju risku.

Pirmajā ekspluatācijas gadā jānodrošina tuvākā uz ziemeļiem no plānotajām VES melnā stārķa ligzdošanas mikrolieguma izpēte, tās plānā iekļaujot veco putnu un vismaz pirmās paaudzes putnu aprīkošanu ar GPS raidītājiem un putnu pārlidojumu izsekošanu vismaz pirmo gadu no raidītāju uzlikšanas, teikts tehniskajos noteikumos.

Priekules novada pašvaldībai lūgts izskatīt un konceptuāli saskaņot komersanta risinājumu VES novietošanai un jauna apgrūtinājuma veidošanu minētajam autoceļam, jo to skars vienas VES aizsargjosla. ”Ceļa ikdienas uzturēšanai tas neko nenozīmē,” saka U. Ržepicka, ”netraucē greiderēt, tīrīt grāvmalas vai uzbērt granti.”

Pēc Ekonomikas ministrijas 2019. gada uzskaites datiem, pašlaik Priekules pagastā darbojas deviņas SIA ”W.e.s” vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 0,25 MW katra.

AS ”Latvenergo” pievērsta liela uzmanība vēja enerģijas izmantošanas paplašināšanai valstī, plānojot vēja elektrostaciju parku projektu attīstību, šāda informācija pieejama uzņēmuma vietnē.

”Līdz šim ”Latvenergo” izpētes procesā ir ieguvusi informāciju par lielākajām vēja parku attīstībai piemērotajām vietām Latvijā, uzsākts darbs pie pirmā etapa vēja parka izveides Kurzemē, kā arī tiek vērtēts sadarbības projekts ar kaimiņvalstīm,” teikts paziņojumā 2020. gada janvārī.