Mākslinieki nepārtraukti rada un piedāvā jaunas koncertprogrammas. Dažas no tām, neguvušas lielu atsaucību, aiziet nebūtībā tā arī neiegūlušas dziļi cilvēku atmiņā. Bet dažas piedzīvo īstu triumfu un vēlāk tiek iemūžinātas albumā.

Pie tām pieder muzikālā programma bērniem “Brīnumskapis”, kas albuma versijā nesen saņēma “Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu”. Par to, nenoliedzami, liels nopelns pienākas muzikālā projekta radošajam tēvam Ingum Ulmanim.

– Sakiet, kā jūs, mūziķis, kurš palīdzējis tapt un izpildījis tādus hitus – kā “Tuvu tuvu”, “Gaisma no tevis krīt”, “Tu esi vēl jauns”, izdomāja pievērsties bērnu auditorijai?
– Pēdējos gados es cenšos mūzikā sevi neierobežot vispār. “Jumpravas” un “Lādezera” dziesmas ir tikai viens no maniem dzīves posmiem, par kuriem man tiešām nav jākaunas. Tajā laikā tika ielikts daudz darba, un augļi joprojām ir jūtami. Tomēr domāju, ka cilvēks nevar spēlēt tikai vienu plati, un tādēļ laika gaitā kā autors, producents un izpildītājs, esmu strādājis pat žanriski dažādos veidos. Un viens no projektiem “Dabas koncertzāle”, kam nu jau būs piektais albums, manī radīja pārdomas, ka dabas tuvākā cilvēku daļa ir bērni, un es tam piekrītu. Otra lieta, ka pieaugušie ļoti bieži grēko, pret bērniem izturoties sekundāri, kā pret kaut ko otršķirīgu. Nu to gribējās mainīt. Mūzika ir mūsu ieroči un ar tiem ejam uzbrukumā (smaida).

– Kas jums bija jāmaina savā attieksmē, uzvedībā uz skatuves, uzstājoties publikai, kuras pārstāvji jums sniedzas labi ja līdz krūtīm?
– Daudz jau nekas, jo izrādās, nekur tālu jau pats savas dzīves laikā neesmu ticis no bērnu prāta. Bet atbildes reakcija gan mani pārsteidza, laikam mēs spējām bērnus uzrunāt tā, ka atpakaļ saņēmām ar uzviju – ar paceltām kājām un dibeniem gaisā.

– “Brīnumskapja” slava ir izgājusi pa visu Latviju. Tas droši vien nozīmē, ka esat atklājuši formulu, kādai jābūt koncertprogrammai, kas uzrunā bērnus.
– Daudzu komponentu kopums. Vispirms jau autori – komponists Aigars Voitišķis un dzejnieks Pēters Brūveris. Nu jauki puikas, kas neliekuļo savā radīšanas procesā un to jau dara ilgu laiku, un te ir rezultāts. Tāpat pieaicināju mūziķus, kuri ļoti dabiski iekāpa “Brīnumskapī”. Andris Sējāns no “Cosmosa” ir vienkārši miljons, un tāpat Baiba Vanaga, kura dzied bērniem, nevis sava ego apmierināšanai. Piesaistīju arī mākslinieci Kristīni Jurjāni, kura tik jauki bija pastrādājusi “Putnu operā”. Tā šī mijiedarbība vai simbioze rada iznākumu. Formulas nav, ir tikai laba un dziļa attieksme.

– Radot koncertprogrammu, kas bija tās lietas, par ko bija skaidrs, ka tā tam ir jābūt, ka tā būtu jādara, bet par kurām, jums savā starpā bija viskarstākās diskusijas?
– Kad Aigars man atsūtīja mūziku, es uzreiz sapratu, ka te ir  nervs. Vajadzēja tikai to pasniegt vai sakopot šo ideju. Mēs jau sākumā gribējām startēt ar TV programmu, kas tomēr izrādījās ļoti dārgs sākums, un varbūt šeit bija neliela aizķeršanās. Citādi viss radīšanas process bija vienkāršs, nu vienīgi laikietilpīgs, bet citādi bez domstarpībām. Nodarbojāmies ar dažādiem eksperimentiem, izmantojām netipiskus instrumentus un skaņas, ko labi dzird, piemēram, deju skolotājas Kodes dziesmā.

– Starp citu: kas tad ir Brīnumskapis? Un no kurienes nāk visi šie interesantie tēli, ko apdziedat, teiksim, jau minētā skolotāja Kode, Kāmis, Burkāns un māsiņas Puteklītes?
– Brīnumskapis ir liels, vecs, gudrs (nu vismaz pašam tā liekas) un mīļš skapis, kurā iekāpt var ikviens, kuram, protams, nav bail… Pamatā šos tēlus radījis Pēters Brūveris. Arī es, kad ienāca prātā ideja par skapi, pieliku dažus varoņus klāt, un tā atlidoja māsiņas Puteklītes un Kode.

– Radot šo albumu, droši vien nonācāt arī pie slēdziena, cik daudz vispār tiek radīti darbi bērniem. Kā tad ir ar tiem?
– Es jau pieminēju Jāņa Lūsēna “Putnu operu”, “Cosmosa” puišiem bija jauka programma, Inesei Zanderei bija laba plate “Iekšiņa – Āriņa”, bet citādi – ir par maz. “Brīnumskapim” ir mērķis mainīt šo kārtību.

– “Brīnumskapja” komanda tagad dosies pa Latviju. Kas notiks pēc tam? Rakstīsit vēl kādu albumu bērniem vai arī atkal pievērsīsities pieaugušajiem?
– Gan rakstīsim jaunu plati, gan koncertēsim, gan taisīsim gaisa pilis. Noteikti gribas turpināt. Bet ja par citu pasauli, tad paralēli jau sākam darbu pie šā gada “Dabas koncertzāles”, kur šogad tēma ir Baltijas jūra un galvenais varonis ir Pūšļu Fuks. Dzīve Latvijā iet uz augšu!

Inita Gūtmane,

Ingus Ulmanis veiksmīgi prot uzrunāt gan pieaugušo, gan bērnu auditoriju.