”Uzskatu, ka nav nekas slikts, ja padomē pastāv frakcijas, ja ir uzskati, kurus nākas aizstāvēt. Taču ie mums tas bieži vien pārvērtās par jautājumu uzdošanu ziņotājiem, bet šie jautājumi bija īsta lamāšanās starp deputātu grupām, proti, jautājuma būtība bija tāda, lai aizvainotu politisko pretinieku. Gala rezultātā šādas spēles noveda līdz tam, ka kāda grupa balsoja pret konkrētu priekšlikumu tikai tāpēc, lai izdarītu atbildes gājienu: vakar jūs mani apspēlējāt, tāpēc šodien mēs nepiekāpsimies…

Pilsētas Izpildkomitejā

No Sociālās nodrošināšanas nodaļā uzskaitē esošām 24 tūkstoš personām, kuras saņem pensijas un pabalstus, vairāk nekā sešarpus tūkstošiem šīs izmaksas ir zemākas par valsts noteikto minimumu – 70 rubļiem. Lai viņi visi varētu saņemt piemaksas līdz šim līmenim, nepieciešams papildus rast 795 tūkstošus rubļu gadā. Par to, kādā veidā atrisināt šo neparasto jautājumu, arī sprieda pilsētas Izpildkomitejas sēdē. Izmantot nāksies visas sviras – Žēlsirdības fondu, talkās iegūtos līdzekļus un, protams, arī pilsētas budžetu.

Teksts pie fotogrāfijas bez virsraksta

Zivju konservu rūpnīcā pēc gada pārtraukuma beidzot atvērta ēdnīca. Protams, pilsētai tā nav sensācija. Bet jauns ir tas, ka pēc līguma noslēgšanas starp kooperatīvu ”Nāriņa” un rūpnīcas administrāciju izveidota valsts un kooperatīvā sabiedriskās ēdināšanas apvienība. Pēc kapitālā remonta, kuru veica rūpnīcas būviecirknis pēc kooperatīva skicēm, rūpnīca dienā apkalpos uzņēmuma darbiniekus, bet vakaros un brīvdienās strādās kā kafejnīca un banketa zāle. Tirdzniecības pārvalde piešķīra produktu gada fondus strādniekiem. Tagad pusdienas šeit maksā 80 kapeikas, pusi apmaksā arodbiedrība. Par velti ēd apstrādāšanas iecirkņa, medpunkta darbinieki, taras mazgātāji un divi cilvēki, kuri strādā saldētavā. (..) Ēdnīcā patlaban strādā astoņi cilvēki. Bet, kā teica šefpavāre I. Kuzmina, cilvēku pagaidām trūkst. Šajās dienās viņai vajadzēja lūgt mātes un dēla palīdzību trauku mazgāšanā.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1990.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.