Vairākus gadsimtus vecs bruģis, tualetes bedre un krams dzelzs ietvarā ir nozīmīgākie speciālistu atradumi arheoloģiskās uzraudzības laikā Grobiņas viduslaiku pils apkārtnē.

Uzietas arī citas vēstures liecības, un šobrīd tiek apsvērta ideja tās izvietot ēkā, kur atrodas Zentas Mauriņas piemiņas istabas.  

Jau rakstīts, ka Grobiņā tiek īstenots projekts par gājēju celiņa izveidi no viduslaiku pils drupām līdz Skābaržkalnam. Tā kā darbi notiek kultūras pieminekļu apkārtnē, bija nepieciešams nodrošināt arheoloģisko uzraudzību. 

Kurši nedodas rokā

17. gadsimta bruģis uziets viduslaiku pils vārtu kreisajā pusē. Otrpus vārtiem tāda nav. Arheologs Aldis Pravonis spriež – visticamāk, nojaukts. Vai bruģis apjož pili, nav zināms. To būtu iespējams noskaidrot, veicot apjomīgāku rakšanu, bet tas projektā nav paredzēts.

Atklājums gan publiskai apskatei netiks atstāts. “Bruģi apbērs. Mums ir bail, ka tur stāvēs ūdens,” skaidro Grobiņas Novada domes projektu vadītājs Uldis Ķepals.

Otrs nozīmīgais atradums ir pils tualetes bedre dienvidu stūrī ārpus mūra. “Pati sēdēšana bija pils mūros,” skaidro arheologs Uldis Ābiķis. Bedres virspusē uzietas lauskas, krāsns podiņi, dzīvnieku kauli un trešais nozīmīgais atradums – krams dzelzs ietvarā. “Tas noteikti ir izkritis nejauši, cilvēkam ejot uz poda,” secina U. Ābiķis. “Tīrot šīs bedres, parasti atrod arī dzelzs monētiņas un citus brīnumus. Bet arī tas mums nav paredzēts.”

Sazinoties ar Latvijas Kara muzeju, arheologi noskaidrojuši, ka musketes krams mīksta metāla – skārda – apvalkā, esot liels retums. Parasti izmantoti krami ādas apvalkā. “Kramenīcas ļoti ilgi paliek nemainīgas konstrukcijas. Tās turpina ražot vēl 19. gadsimtā. Visādos kaktos, Balkānos, lieto līdz pat 20. gadsimtam,” klāsta A. Pravonis.

Savukārt Skābaržkalna apkārtnē cerētais – uziet liecības par kuršiem – nav īstenojies. Arheologi noskaidrojuši, ka pie vainas ir padomju gados veiktā Ālandes upes tīrīšana. “Mums ir svarīgi ne tikai atrast, bet arī apjēgt, kāpēc tur nekā nav, ja būtu jābūt,” piebilst A. Pravonis.  

Fondos gulēt neļaus

Uzietajām vēstures liecībām vajadzētu palikt Grobiņā, uzskata arheologi un cits caur citu paskaidro: “Ja mēs atdosim lielajiem muzejiem, tad tur gulēs fondos, un neviens grobiņnieks neredzēs, kamēr kāds netaisīs izstādi par konkrētu tēmu. Nav jau nekas daudz un unikāls.” Speciālisti iesaka atrasto izstādīt kādā stūrītī Z. Mauriņas piemiņas istabās.

Liepājas muzejs jau izrādījis interesi, atzīst pašvaldībā, tomēr patlaban tiekot apsvērta doma tiešām pēc rekonstrukcijas izmantot daļu Z. Mauriņas muzeja telpu. “Kultūras pieminekļu ansamblis mums ir, bet nav sava muzeja, kur par to pastāstīt. Jādomā, kā to izdarīt,” U. Ķepals piekrīt.

Sākotnējā muzeja iecere bija vienu no telpām atvēlēt vēsturei, zina teikt Z. Mauriņas piemiņas istabu vadītāja Maija Rolava. Kaut kādu iemeslu dēļ tas tomēr nav noticis. Tādēļ arī M. Rolava atbalsta ideju par pilsētas vēsturei veltītām ekspozīcijām.

Z. Mauriņas piemiņas istabu rekonstrukciju veic akciju sabiedrība “Būvmeistars”. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā vēstīts, ka darbi tiks veikti par aptuveni 95,7 tūkstošiem latu. Darbus plānots pabeigt līdz jaunajam gadam. Februārī projekts “Grobiņas pilsētas vēsturiskā centra tūrisma objektu rekonstrukcija” ir jāpabeidz pilnībā, norāda U. Ķepals. Tā laikā tapa arī pavasarī atklātā promenāde. Projektu atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds. 

Elza Strazdiņa,
“Kurzemes Vārds”

Pa bruģi pie Grobiņas viduslaiku pils 17. gadsimtā ripināti lielgabali vai tur bijušas ligzdiņas šo ieroču novietošanai, spriež arheologi. Viņi savu darbu ir pabeiguši.

Krams, ar kuru aizšķīla musketi, visticamāk, pazaudēts 17. gadsimtā.